Tikai fakti

Armands Leimanis psihiatriskajā slimnīcā?

2011-05-07T21:11:00.006+03:00

[foto ar Leimani-supermeni, no http://armands-leimanis.freetzi.com]

Balstoties uz neoficiālu informāciju, Armands Leimanis 2011. gada sākumā Aberdīnā bija nokļuvis psihiatriskajā slimnīcā ar saslimšanas diagnozi - maniakālā depresija! A. Leimanis 2010. gadā, ar rektora Mārča Auziņa vienpersonisku indulgenci apmaiņu studijas ERASMUS ietvaros devās studēt filozofiju uz Aberdīnu, neskatoties uz to, ka VFF komisija to vairākkārt nebija akceptējusi. Tiesa gan, šo faktu par psihiatrisko slimnīcu nevaram apstiprināt, tāpēc, lūdzam visus, kam par to ir vairāk informācijas (vai pierādījumi, ka tas tā nav) droši rakstīt uz tikaifakti@gmail.com.

Tomēr ir oficiāli zināms fakts, kas šo iespējamību pastiprina - Aberdīnas universitāte turpmāk ir atteikusies pieņemt bakalaura līmeņa apmaiņas studentus no Latvijas universitātes! Vai nebūtu loģiski, ka tas ir A. Leimaņa nopelns? Viņš pēdējā gadā tur ir bijis pēdējais apmaiņas students no Latvijas, turklāt vispār neesot izpildījis mācību programmu, un šobrīt LU esot paņēmis akadēmisko pusgadu.

Tai skaitā ir vēl interesanti, neoficiāli fakti:
- A. Leimanis Aberdīnā esot iesaistījies kautiņā ar Anglijas policiju.
- A. Leimanis esot nofilmējis, kā viņu ved uz psihiatrisko slimnīcu.
(ja jums ir kas vairāk par šiem faktiem zināms, kādi materiāli utt., lūdzu, rakstiet uz tikaifakti@gmail.com)

Saredžītais garīgais stāvoklis Armandu esot piemeklējis pēc šķiršanās no saderinātās draudzenes Sigitas Cānes (kura it kā viņu pameta) un kura vienu brīdi bija ļoti karsta Armanda ideju un uzskatu aizstāve.

Rezumējot iepriekš teikto, vai neliekas dīvaini, kāpēc cienījamais rektors M. Auziņš ar "zobiem un nagiem" personiski aizstāvēja A. Leimani, neskatoties uz to, ka vairākkārtīgi tika brīdināts par Armanda garīgajām īpatnībām? Iespējams, rektoram un citiem "izglītības reformatoriem", "kvalitātes cēlājiem" u.c. likās izdevīgs šāds students-rupors, bez aiztures, bez paškritikas un spulgām acīm... Kādu iespaidu tas viss atstāj par rektoru un LU prestižu?

[Fragments no A. Leimaņa ERASMUS konkursa motivācijas vēstules. Vēstule u.c. dokumenti ir pieejami LU arhīvā.]

A. Leimanis jau studiju laikā VFF izcēlās ar jaunā ģēnija sindromu un milzu ambīcijām. Piemēram, ERASMUS studentu apmaiņas motivācijas vēstulē viņš solīja radīt jaunu metaētikas teoriju!

Tai skaitā tika solīti citi varoņdarbi, piemēram, izveidot portālu www.argumenti.lv kurā tauta varēs uzdot sasāpējušos jautājumus par filozofiju uz kuriem atbildēs pats A.Leimanis, par nesekmību no LU atskaitītais A. Šlosbergs u.c. ... tomēr tā arī nekas no solītā netika nealizēts, arī jaunu metaētikas teoriju Leimanis līdz šim nav radījis.

A. Leimanis "slavens" kļuva ar citu cilvēku apmelošanu. Piemēram, 2010. gada sākumā A. Leimanis izplatīja melus par vairākiem filozofijas profesoriem, apsūdzot tos A. Rolava I. Kanta darbu tulkojumu nozagšanā un uzdošanā par saviem. To apgavlot viņam netraucēja pat fakti, ka viņš nepārzin vācu valodu un nebija nokārtojis pat I. Kanta elementārkurus. Šī Armanda rakstura iezīme laikam ir semiotiski iekodēta arī viņa uzvārdā...

Taču kas notiek Leimanim galvā, nevienam neizdevās uzzināt arī pēc viņa organizētās un mazapmeklētās konfrences "Kas notiek galvā", bet ir šādi tādi interesanti fakti iz Armanda biogrāfijas, no kuriem secinājumus varat izdarīt paši. Viena lieta, par ko šaubas nerodas – Leimanis ir "cilvēks - sūdzība". Cik sūdzības viņš dzīves laikā ir uzrakstījis, diez vai viņš pats varētu saskaitīt. Laikā, kad A. Leimanis uzturējās Latvijā, esot ticis novērots, ka sūdzību apjoms palielinājās un īpaši tramīgs Leimanis palika tuvojoties pilnmēnesim.

Armanda atbilde Tviterī:
# @KarlisSimanis pirms stundas nodevu iesniegumu rektoram, ārlietu departamentam, VFF dekānam un starptautisko attiecību koordinatoram :)
3:14 AM Mar 22nd via web in reply to KarlisSimanis

Fakti liecina, ka Armands Leimanis jau izsenis Interneta vidē pazīstams ar pseidonīmu "Areems", zem kura viņš bieži ir nodarbojies ar radikālu uzskatu izplatīšanu dažādos čatos, forumos utt. Armands ar šo pseidonīmu ilgstoši bija sastopams SviestaCibā: http://klab.lv/users/areems/
(2011. gada sākumā šis Armanda profils tika dzēsts, kā arī bloķēts Twitter konts, kas aizdomīgi saskan ar laikaposmu, kad viņš, pēc neoficiālas informācijas, esot ievietots psihiatriskajā slimnīcā).

A. Leimanis izceļas ar radikāliem secinājumiem par kristietību, piemēram:
[23:33] ---illegal--- kaadi tavupraat ir kristietiibas pamati
[23:33] ---illegal--- ?
[23:34] ---areems--- nesaakshu skaitiit, tachu visus vareetu apvienot vienaa - degradaacija un praata pishana
[23:34] ---illegal--- :D
[23:34] ---areems--- uz taa balstaas visa kristietiiba
http://klab.lv/users/illegal/84902.html

Pēc, iepējams, negodīgi tiesātas Latvijas-ASV hokeja spēles A. Leimanis Internetā sāka vākt parakstus zem sūdzības Internacionālajai Hokeja federācijai, labi zinot, ka no tā nekādas jēgas nebūs. Protams, no vienas puses, atbalstīt Latvijas hokeju ir patriotiski, taču, no otras puses, vai tā nebija kārtējā A. Leimaņa paštīksme un nacistiskās izpausmes?
http://www.petitiononline.com/usalat/

Vidusskolas pēdējos gadus A. Leimanis mācījās Amerikā, kur pavadītais laiks liecina, ka Armandam piemīt pastiprināta tieksme "meklēt kašķi" un lētu popularitāti - tādā veidā viņš sapinās ar neviennozīmīgi vērtēto GNAA (Gay Nigger Association of America).
Rezultātā izpelnās vairākus sev veltītus ierakstus. Cik pelnītus vai nē, spriežat pasi - piemēram, daži no tiem:
http://www.gnaa.eu/wiki/pr/2005-07-04-gnaa-grids

Tai skaitā tika izslēgts no IRC čata par trolling (oficiāla tulkojuma šim terminam latviski nav, bet ar to saprot čata iekšējo noteikumu pārkāpšanu, apzinātu citu lietotāju traucēšanu, provocēšanu ar aizvainojumiem, rupjībām utt.)
http://encyclopediadramatica.ch/Areems
http://encyclopediadramatica.ch/Grog

Nezināma ārzemju autora A. Leimanim veltīts novēlējums:
http://thescreamsofareems.ytmnd.com/

VFF "plaģiātgeitsas" sakarā izpelnījies atzinību kā ne visai līdzsvarota persona:
http://armandsleimanis.tripod.com/

Arī vidusskolas laikos Talsos Armands esot bijis ārkārtīgi īpatnējs - nācis uz skolu "pidžamā" un izcēlies ar daudziem radikāliem uzskatiem, kā rezultātā starp viņu un skolu pat tika uzsākts tiesvedības process.
(ja jums ir kas vairāk par šiem faktiem zināms, kādi materiāli utt., lūdzu, rakstiet uz tikaifakti@gmail.com)

Tomēr visā visumā nevar noliegt, ka Armandiņam piemīt arī vienkāršs cilvēciskums, piemēram, viņš mīl Narvesen sunīšus, kaķīšus un labprāt tos pabaro un dod lasīt Raselu.
http://armn.tumblr.com/

Amnēziņš, miliči un spulgacītis

2010-10-27T01:23:00.004+03:00

Igora Šuvajeva referāts "Velns spēlējas ar mums, kad nedomājam precīzi" Merabam Mamardašvili veltītajā konferencē "Mamardašvili lasījumi 2010":
http://kulturasforums.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1179:velns-spelejas-ar-mums-kad-nedomajam-precizi&catid=102:kritika&Itemid=474

Igora Šuvajeva intervija ar pasaulslaveno vācu filosofu Otfrīdu Hefi:
http://www.kulturasforums.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1181:kas-tads-nebutu-iespejams&catid=103:intervijas&Itemid=475

Roberta Ķīļa Intelektuālais fiasko

2010-10-03T21:40:00.018+03:00

Uzklikšķiniet uz attēla, lai apskatītu to pilnā izmērā

Šī gada sākumā mūsu uzmanību piesaistīja kāds hiperaktīvs, nedaudz haotisks socialantropologs - Roberts Ķīlis, kurš jau tolaik aktīvi skandināja pēc nepieciešamības transformēt augstākās izglītības un zinātnes jomu Latvijā un kopā ar Stratēģiskās analīzes komisijā ieceltajiem domubiedriem prognozēja Latvijas situāciju 2030. gadā. Intereses mākti, vēlējāmies atrast asociētā profesora akadēmiskos rakstus, bet veltīgi... Neziņa gan nebija ilga, jo 2010. gada septembra žurnālā Rīgas Laiks, intervijā Arnim Rītupam, asociētais profesors pats atzinās - akadēmisko rakstu viņam neesot.

Tomēr R. Ķīlis intervijā atzīst: "Es sevi nenoliedzami redzu kā akadēmisku cilvēku, kur akadēmiskajām zināšanām ir pašvērtība". Kā arī izrāda zināmas pazemības izpausmes: "Akadēmiskā darbība, man liekas, ir pat viena no cēlākajām prāta darbībām, ko cilvēki var darīt savā dzīvē. Un ar zināmu pazemību es gribētu sevi uzskatīt par akadēmisku cilvēku".

Ja jūs vēlaties būt tikpat "akadēmisks", kā R. Ķīlis, tad noteikti latviešu akadēmiskajā valodā izmantojiet tikpat zinātniskus terminus un izteicienus, kā to dara R. Ķīlis [no RL intervijas]: topiks, frīks, promotēties, "a tu saki", pofig, okei, "it takes time", čakarē, "pilnīgs čau", exactly, dirš, "nē, nu, davai, paga, paga, paga... u.c.

Piedāvājam interesantāko fragmentu no intervijas, kurš nav iekļauts RL elektroniskajā versijā:

Latvijas Intelektuālais fiasko
[Žurnāls "Rīgas Laiks", 2010. g. septembris, 20. - 27. lpp.]

Ar Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju Robertu Ķīli sarunājas Arnis Rītups.

RL: Stratēģiskās komisijas pasūtītais pētījums par sociālo zinātņu stāvokli Latvijā liecina, ka šajā jomā Latvija pēdējo 20 gadu laikā ir krietni atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, ar kurām bija aptuveni līdzīgās pozīcijās perioda sākumā. Pētījumā par galveno kritēriju tika izmantots starptautisku, recenzētu publikāciju skaits.
Ķīlis: Tas ir redzams rādītājs, ko ir viegli pārbaudīt. Vairākās augstskolās pasaulē lieto arī citus rādītājus, piemēram, tas, cik tevis radītās idejas vai iniciatīvas ir īstenojošās, ieviesušās, nu nezinu -inovācijas produkts. Piemēram, Lundas universitātē viens no kritērijiem, lai cilvēki promotētos tālāk, ir tas, cik lielā mērā tu esi bijis inovatīvs. Bet publikācijas dabiski ir viens klasisks formāts, ar ko tu vari mērīties.
RL: Piedod vienu nekrietnu jautājumu. Bet tev pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas - cik tev ir akadēmisku publikāciju?
Ķīlis: Cik? (Klusē.) Nu, kaut kādas desmit varētu būt, jā.
RL: Starptautiski atzītos, recenzētos izdevumos?
Ķīlis: Starptautiskās es neteiktu, jā... protams... Man piemēram... teiksim, Vidzemes augstskolā vairākus gadus ir bijis projekts, kas tikai šogad noslēdzas...
RL: Tas labi, ka tev ir publikācijas Valmierā un Rīgā, dažādos rakstu krājumos, bet es jautāju par starptautiskām publikācijām kolēģu recenzētos (peer revieiv) izdevumos. Rakstu krājumos peer revieiv sistēmu lieto ļoti reti.
Ķīlis: Protams, protams.
RL: Cik tev ir akadēmisku publikāciju?
Ķīlis: Es domāju, ka pēdējos gados man šādā veidā diez vai būs...
RL: Tātad, pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas tu esi vienkārši atražojis to, ko tu tur esi...
Ķīlis: Pag, pag, pag!
RL: Es jau brīdināju, ka tas būs nekrietns jautājums.
Ķīlis: Jā, jā, viss kārtībā. Tas ir absolūti normāls jautājums, Tādā ziņā, ka tas ir pilnīgi leģitīms jautājums. Ir tā, ka es esmu bijis līdzredaktors vienai grāmatai, kas ir izdota Macmillan izdevniecībā un atkārtoti izdota 1997, 1998. un 1999. gadā.[1]
RL: Tas ir, pirms tu pabeidzi savu doktora disertāciju 1999. gadā?
Ķīlis: Es pabeidzu izstrādāt. Man ir, piemēram, kopā ar Viedu Skultāni raksts par Latviju Macmillan izdevniecības krājumam "Countries and cultures".[2]
RL: Ja šīs tiek skaitītas, tad labākajā gadījumā sanāk pāris publikācijas.
Ķīlis: Es esmu rakstījis... Ir tāds izdevums... Bija viens projekts... Gana garš nosaukums. Es varu tev atsūtīt to nosaukumu. Par kultūras lomu starptautiskajā diplomātijā, kas tika izdots Amsterdamā, Eiropas kultūras fonda finansēts izdevums. Tur bija gabals par Latviju.[3]
RL: Vai tas bija recenzēts izdevums?
Ķīlis: Tur ņemšanās bija diezgan ilga, kamēr to visu...
RL: Ņemšanās vēl nenozīmē...
Ķīlis: Paga, paga, paga, bet te ir izkritis viens specifisks fokuss. Es diezgan agri izvēlējos darbību, kas ir vairāk orientēta uz pietiekami praktiski pielietojamu jomu. Tā ir apzināta izvēle.
RL: Bet tu esi asociētais profesors Zviedru ekonomikas augstskolā, un tu teici, kabūt par akadēmisku cilvēku ir viena no tām lietām, kas tu esi.
Ķīlis: Faktiski, nu, ir kaut kādi laiki, kuros tu to dari un kuros tu to nedari. Es domāju laikā, kad es rakstīju disertāciju, tas bija diezgan aktīvi un tā tālāk. Un pēc tam es savukārt izvēlējos cita veida formu. Tu esi pētnieks, tādā ziņā, ka kaut ko pēti un, kad tu izpēti, tad tur ir jautājums, kā un cik daudz to paziņot citiem. Akadēmiska publikācija nav vienīgais formāts. Savus pētījumus es esmu veicis pietiekami metodoloģiski korekti.
RL: Varbūt tu man vari palīdzēt saprast vienu fenomenu. Akadēmiskā vidē starptautiski recenzēto publikāciju skaits ir diezgan izšķirošs kritērijs darbavietas iegūšanā, visādu grantu saņemšanā un tamlīdzīgās lietās. Latvijā tev ar, teiksim godīgi, ne sevišķi lielu publikāciju skaitu ir izdevies kļūt par autoritāti veselā virknē jomu, tu esi atbildīgais par ilgtermiņa stratēģiju, Stratēģiskās komisijas priekšsēdētājs, asociētais profesors cienījamā zviedru-latviešu augstskolā. Kā tu izskaidro to, ka tev Latvijā ar visai minimāliem savas kompetences apliecinājumiem, ar tik vien kā Kembridžas doktora grādu ir izdevies kļūt par autoritāti tik daudzās jomās?
Ķīlis: (Ilgi klusē.) Es vienkārši domāju, cik korekti vai nekorekti atbildēt. Viena lieta varētu būt tas, ka "tik vien" varētu būt par skarbu teikts.
RL: Recenzētu starptautisku publikāciju tev nebija un nav.
Ķīlis: Nu, es jau nenoliedzu, ka tā vietā, ka es būtu pielietojumu pētījis un rakstījis ziņojumus, es varēju rakstīt žurnāliem. Es tev teicu, ka tā ir mana apzināta izvēle. Taču, pirmkārt, es domāju, ka doktora grāds, PhD jau nav "tik vien". Tas ir kaut kāds kvalitātes rādītājs. Un, otrkārt, es domāju, ka tās jomas, kurās tu nosauci mani kā autoritāti, tās, manuprāt, arīdzan ir prasījušas, nu, tādu iesaisti, nezinu, reālpolitiskā pielietojuma nozīmē. Tajā laikā, kad tika rakstīta "Latvija 2030", galvenā sāls bija procesu noorganizēt, dabūt rezultātu, to dokumentu. Es domāju, ka tādas kompetences - ka tu to procesu organizē un noved līdz noteiktam rezultātam un izdari pietiekami korekti -, tās ir pārbaudītas, tās ir kļuvušas par pamatu tam, ka kāds kaut kur mani mēģina aicināt. Es domāju, ka šajā gadījumā, ja tas tā tiešām ir, ka es esmu tāda autoritāte, ir drīzāk spēja saorganizēt procesu, kas ir pietiekami metodoloģiski korekts. Varbūt ir kādas kompetences, kas ir antropoloģiskas, kas var palīdzēt, kad tu neuzskati kaut kādu vienu pamata ideju kopumu kā vienīgo, kad spēj diezgan šizofrēniski sadzīvot ar pretēju uzskatu paudējiem, kas tev ļauj mēģināt savākt tos cilvēkus kopā, kad tur viens tic devalvācijai un otrs netic. Galu galā, man liekas, ka tā jau ir tā galvenā lieta, kāpēc es te esmu. Tas nav tāpēc, ka
es esmu uzrakstījis traktātus vai esmu rakstījis akadēmiskos žurnālos. Protams, galvenais, ka es esmu taisījis procesu.
RL: Skaidrs, un ar to ari ir pietiekami, lai ilgāku laiku būtu par asociēto profesoru augstskolā?
Ķīlis: (Klusē.) Nē, nu, es jau ne velti minēju to Lundas universitātes piemēru. Tev ir vairāki kritēriji, kāpēc tu strādā un esi akadēmiskās pozīcijās. Un es esmu diezgan pārliecināts, ka iniciatīvas un idejas, ko es esmu radījis, ir radušas kaut kādu piepildījumu ne tikai sabiedrībā, bet arī biznesā.
RL: Tavs vārds ir saistīts ar vairākām gan valstiski, gan finansiāli nozīmīgām struktūrām, kur tu esi konsultants, eksperts. Eksperts, es pieļauju, nozīmē, ka tas kaut kā ir saistīts ar zināšanām, kas tev ir. Vai tevi pēc atbraukšanas no Kembridžas nav mulsinājis konkurences trūkums ideju tirgū, kur tu te ienāci? Jo principā tu varēji izspert jebkuru trīsdesmit gadus vecu ideju, izstāstīt par spēļu teoriju kaut kādai daļai cilvēku, un tā jau kļuva par jaunu spēlētāju šejienes nabadzīgajā ideju mikslī. Rezultātā tu varēji spert ārā, ko vien gribēji, tu vienalga nokļuvi uzmanības centrā, vienkārši tāpēc, ka tevis minētās idejas atšķīrās no tām dažām idejām, kas te bija.
Ķīlis: Politikas vai attiecīgas jomas spēļu teoriju attīstība pa lielam notika tikai 90. gados un 2000. gada sākumā, tās nebija trīsdesmit gadus vecas idejas.
RL: Tu padarīji Latvijā populāru cietumnieku dilemmu, kas ir veca ideja. Savā ziņā tu ieguvi savu popularitāti ar vecu ideju tirgošanu. ...

[1] Runa ir par grāmatu, kurā apkopoti 1995. gadā Rīgā notikušas konferences materiāli: Transition in the Baltic States: Micro-level Studies, ed. by Neil Hood, Roberts Kilis, Jan-Erik Vahlne, Basingstoke: Macmillan, 1997. Ar Roberta Ķīļa līdzdalību tapuši krājumā ievi¬etotie "Ievads" un "Nobeigums" (condusion), zem kuriem parakstījušies visi trīs krājuma sastādītāji.
[2] Runa ir par ļoti vispārīgu uzziņu krājumu: Countries and their Cultures, ed. by Melvin Ember & Carol R. Ember, Vol. I-IV Broadway: Macmillan Reference USA, 2001 (Viedas Skultānes un Roberta Ķīļa raksts par Latviju atrodams 3. sējumā, no 1259. līdz 1265. Ipp.).
[3] Runa ir par nelielu apskatu: Rod Fisher, А Cultural Dimension to tbe EU's External Policies -from Policv Statemenls to Practice and Potential, Boekmanstudies: Amsterdam, 2007, kurā ietverts arī Roberta Ķīļa Latvijai veltītais pielikums. Tas brīvi pieejams internetā: http://www.labresearchonline.org/pdf/CDEUEP-Annex3-Latvia.pdf.

----

Savu nostāju par R. Ķīļa "akadēmiskumu" izsaka arī dramaturgs, bijušais LR Saeimas deputāts Pauls Putniņš intervijā "Latviešu bezatbildīgā inteliģence", atbildot uz žurnālista Arņa Terzena jautājumu: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts būvniecība ir inteliģences padarīšana?":

Pauls Putniņš: "...mums nekas nevar būt dārgāks un vērtīgāks par savu nacionālo valsti. Un tas tagad ir tas, ko mūsu inteliģence lamā. Gāna savu valsti! Tā vietā, lai piedalītos tās būvēšanā! Man ir tiesības no inteliģences prasīt, lai tā vismaz tik daudz apzinātos. Bet tā vietā mēs redzam daudzus jeb vismaz dažus, piemēram, tādi kā Kruks, Taivans, Ķīlis un līdzīgie, kuri muld un noliedz valsti, līdz ar to arī tautu. Ko nozīmē šī orientēšanās uz nekurieni? Tā ir ķeblīša izsišana no kājapakšas, kad vēlas cilvēku pakārt..."

Pauls Putniņš: "... viņi pauž, ka tautai nav nozīmes. Ja nav nozīmes nacionālai valstij, tad nav nozīmes arī tautai. Tātad apšauba tos pamatus, kas, piemēram, mums ļauj tagad te sēdēt, sarunāties un kaut ko pateikt ētiskos, estētiskos, vispār humanitāros līmeņos... Labi, tādu Kruku var saprast. Bet, ko grib Taivans un Ķīlis - to es nesaprotu."

Pauls Putniņš: "... viņi pauž savus uzskatus. Viņi vienkārši degradē visu to, līdz kam mēs esam spējuši pacelties. Kad kāda tauta spējusi atbilstoši pacelties, ārkārtīgi liela ir nepieciešamība pēc šā aizsarga, pēc nacionālas valsts, kas vienīgā var uzturēt sasniegto. Tikai valsts spēj nodrošināt cilvēciskas pastāvēšanas iespējas. Lūk, bet mūsu inteliģence ar savu attieksmi to masveidā noliedz. Un, manuprāt, izdarījusi to jau neatgriezeniski. Jo tos lāstus, kādiem tagad apkrauta Latvijas valsts no visplašākās sabiedrības, vispār ir pat grūti apjēgt. Visu šo laiku kopš neatkarīgas valsts atjaunošanas mēs nezin kāpēc neko citu nedzirdam, kā tikai šo smago noliegumu, gānīšanos, negāciju vākšanu un ņirgāšanos, naida sēšanu pret savu valsti. Zemiski. Nožēlojami..."

ZAP rosina disciplinārlietu pret A. Gobzemu par kolēģu noniecināšanu

2010-05-19T17:10:00.002+03:00

A. Gobzems (foto no www.politika.lv)

Zvērinātu Advokātu padome (ZAP) rosina disciplinārlietu pret advokātu A. Gobzemu par kolēģu noniecināšanu.
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/zap-par-lietas-ierosinasanu-pret-gobzemu-par-kolegu-noniecinasanu

Šis advokāts pirms kāda laika personīgi pieteicās (iespējams, par velti) palīdzēt Gojko (A.Leimaņa) grupējumam:

# RT @Aldis_Gobzems: Esmu uznemies aizstavet studentus pret
filosofu pasniedzejiem gadijuma, ja bus tiesu darbi.
2:06 PM Mar 13th via web

Cik skandalozs un bezkaunīgs pats aizstāvamais, tikpat, kā izrādās, arī aizstāvētājs.
Kā tāds tādu atrod? Pēc briļļu formas vai pēc kādas citas pazīmes?

Uzmanību - Rīgā uzdarbojas kognitīvs grupējums!

2010-05-15T13:39:00.002+03:00

Uzklikšķiniet uz attēla, lai apskatītu to pilnā izmērā

prof. A. Veisbergam nav piešķirtas LZP eksperta tiesības!

2010-05-14T00:14:00.006+03:00

Andrejs Veisbergs (foto no www.tvnet.lv)

Mūsu rīcībā ir nonākusi informācija, ka tā sauktās plaģiātoru ekspertu komisijas priekšsēdētājam Andrejam Veisbergam 11.05. Latvijas Zinātņu padomes sēdē, nav piešķirtas eksperta tiesības!!!

Vai šis fakts nemet milzīgu aizdomu ēnu uz jau tā apšaubāmās komisijas kompetenci?

Pievienojam fragmentus no LZP dokumenta:

Uzklikšķiniet uz attēla, lai apskatītu to pilnā izmērā

'Leimanis kažokā' jeb A.Leimaņa varoņeposs LU VFF 07.05.

2010-05-13T01:01:00.014+03:00

No kreisās: Iveta Kažoka (foto no www.providus.lv); Armands Leimanis (fragments no tiešraides Ustream)

Uz A. Leimaņa prezentāciju VFF 07.05. bija ieradušies gaužām maz cilvēku, to apliecināja arī viņš pats:
"sāku #filozofija tiešraidi. Es zinu, ka neticēsiet, bet mūsu ir visnotaļ maz. (Broadcasting live at http://ustre.am/gZYV) 2:01 AM May 7th via Ustream"

Turklāt lielākā daļa no tiem, kas ieradās, nebija saistīti ar VFF un LU, tajā skaitā PROVIDUS pētniece Marija Golubeva, kura, lai kuplinātu apmeklētāju pulku, līdzi bija paņēmusi savu kolēģi Ivetu Kažoku.

I. daļa. Kaut arī sākotnēji pasākums tika izsludināts kā diskusija par izglītības kvalitāti, varoņeposs sākas ar A.Leimaņa vaļsirdībām un sūdzībām (un turpinās ~1.15h) - par dāvanu kartes sagādāšanu no pateicīgajiem studentiem LU docentam Jurģim Šķilteram, par dzeršanu (studentiem pulcējoties pie docenta), par Heidegera nacismu (ko sludinot fakultātē), par I.Šlāpina nelietīgi nopludināto Gojko (A.Leimaņa & Co) vēstuli, par nelietīgajiem plaģiātoriem, par nelietīgo neuzaicināšanu uz akreditācijas komisiju, par nelietīgo balsošanu ERASMUS sakarā, par nelietīgo smēķēšanu VFF telpās, par to kā TF apbižo sirdsšķīsto Leimani utt.

II. daļa. Beidzot sākas ilgi gaidītā daļa, kurā Leimanis solījis piedāvāt savu skatījumu un problēmu risinājumus. Tomēr viņš pats pasaka, ka viņam nekādu piedāvājumu nav (it kā nekas nebūtu bijis) un aicina publiku sākt diskusiju. Neparādās nekādi jauni piedāvājumi, koncepcijas vai argumenti studiju kvalitātes uzlabošanai! Vienīgais ierosinājums no kāda kunga (kurš par sevi pasaka - es nestudēju filozofiju, es nestudēju LU, es nestudēju Latvijā, es esmu...[nepasaka]) ir ieviest "Double Marking" (eksāmenu pieņem divi pasniedzēji) un mutisko eksāmenu ierakstīšanu video, kam Leimanis, protams, uzreiz piekrīt. Par šo ierosinājumu noteikti sajūsmā būtu A.Leimņa atbalstītājs, aiz trejdeviņām jūrām Maltā dzīvojošais, savulaik par nesekmību no LU atskaitītais Artis Šlosbergs!

Interesanti, ka pēc pasākuma Ivetai Kažokai students Armands Leimanis ir iepaticies tik ļoti, ka vēlāk Twitter'ī viņa ietvīto unikālu atklāsmi:
"Šodienas kluso novērojumu rezumējums: ja LV prezidenta vecuma cenzs būtu 2x mazāks, labprāt šajā amatā redzētu @armn 5:30 AM May 7th via web"

Interesanti vai šāda I. Kažokas ideja reprezentē arī kopējo sabiedriskās politikas centra PROVIDUS viedokli par A.Leimani?

M.Auziņa un A.Leimaņa dēļ augstskolām samazina finansējumu?

2010-04-30T17:18:00.008+03:00

Pēc izglītības ministres Tatjanas Koķes vārdiem, pastarpinātā veidā izriet, ka pie tā, ka saskaņā ar Pasaules Bankas prasībām augstskolām tiks samazināts finansējums, vainīgi ir arī students Armands Leimanis un LU rektors Mārcis Auziņš:
"Piektdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijai T. Koķe norādīja, ka paši studenti un augstskolu vadītāji un pasniedzēji ir vainojami pie tā, ka Pasaules Banka rosina samazināt līdzekļus augstākajai izglītībai. Tā vietā, lai risinātu problēmas augstskolu iekšienē, diskusija par studiju kvalitāti uzsākta publiskajā telpā, norādot arī uz kļūdām un nepilnībām, un šos paziņojumus dzirdējuši arī PB eksperti un secinājuši, ka līdzekļu izlietojums jāpārskata, Koķes teikto atreferē BNS."(citāts no portāla "IR")
http://www.ir.lv/2010/4/9/kokje-pieljauj-paariet-tikai-uz-maksas-augstaako-izglitiibu

Izņemot par kaislībām ap LU Vēstures un Filozofijas fakultāti, par citiem skandāliem izglītības kvalitātes sakarā pēdējā mēnesī neesam dzirdējuši. Taču zinām, ka netīrās veļas mazgāšanu par izglītības kvalitāti nav radījusi VFF mācībspēku rīcība, bet gan M. Auziņš, kurš vienpersoniski atbalstīja A. Leimaņa nemitīgo demagoģiju presē un portālos. Tagad maz ticams, ka Pasaules Banka mainīs savus ieskatus. Pie tam parādījies fakts, ka LU rektoram M.Auziņam netiek izsniegta pielaide valsts noslēpumam. Arī šis fakts publiskajā telpā tagad ir nodarījis mizlīgu ļaunumu LU imidžam un noteikti nonācis Pasaules Bankas ekspertu rīcībā.
No tā nu secinām, ka pateicoties A. Leimaņa tieksmēm nomelnot masu medijos LU imidžu (nesaskaņojot to ar LU vadību, kas, kā atzina prorektors I. Muižnieks ir "neslavas celšana universitātei"), pārējiem studentiem nāksies nākotnē jostas savilkt vēl ciešāk!

Diskusijā ar M. Kūli rektors M. Auziņš izmeta aforismu (http://www.youtube.com/watch?v=M91LOz3o4NQ): "Nu es domāju, ka tie jaunie cilvēki, kas izvēlās studēt nevis Latvijā, bet braukt ārzemēs ir... braukt studēt uz ārzemēm, ir tie, kas patiesībā ar savu vērtējumu pasaka kā Latvijas sabiedrība, kā Latvijas skolu beidzēji uztver Latvijas augstskolas. Un ja viņi uztver un, ir acīmredzams, ka viņi uztver, ka kvalitāte daudzās, daudzos gadījumos varētu būt augstāka, tad mums ir jāreaģē, mums kaut kas šajā situācijā ir jādara."

Tomēr rektora kungs šķiet apzināti noklusē pašu būtiskāko faktu – Latvijas studenti patiesībā bēg uz ārzemēm LU nenormāli augsto mācību maksu dēļ, kas ir vienas no augstākajām Eiropas savienībā, jo daudz kur ārzemēs augstāko izglītību var iegūt pa velti. Vienu gan rektora kungam varētu ieteikt – lai viņš nokaunās, ka no savas neadekvāti augstās algas vienā mēnesī varētu samaksāt 100 studentiem stipendijas.

M. Auziņa padomniece dezinformē sabiedrību!

2010-04-27T23:54:00.002+03:00

Šodien (27.04.2010) rīta avīzē "Neatkarīgā" bija lasāms raksts "No Mārča Auziņa sargā valsts noslēpumu". Tajā M. Auziņa padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos E. Ansonska izsaka hipotēzi - "Varbūt arī tas, ka rektoram pielaide valsts noslēpumam nav nepieciešama darba pienākumu izpildei un būtībā ir formalitāte, bija iemesls, kāpēc to nepiešķīra". Tomēr DP priekšnieka palīdze K. Apse-Krūmiņa Neatkarīgajai saka pilnīgi ko citu - "Auziņa kungs pašlaik ieņem amatu, kas iekļauts LU atsevišķi apstiprinātā amatu sarakstā, kurā norādītie amati ir saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu. Šos amatus turpmāk varēs ieņemt tikai tādas personas, kas atbildīs likumam "Par valsts noslēpumu prasībām".

1. No šī secinam, ka pielaides atteikums nevarētu būt balstīts uz kreatīviem iemesliem (kādus spēj izdomāt tikai sabiedrisko attiecību speciālisti), bet gan, kā jau to LTV1 Panorāmā skaidri pasaka DP - uz vienu no likuma "Par valsts noslēpumu" pantiem. Taču pantu ir ļoti maz... Kurš varētu būt tas ticamākais? Savu iespējamo varinatu mēs jau esam argumentējuši agrāk.

2. Ja M. Auziņš tik "žilbinoši balts kā ar Colgate notīrīts zobs", kāpēc gan rektors nedrīkstētu saņemt pielaidi, pat ja tā LU ikdienā nav nepieciešama?

M. Golubevai traucē "Tikai fakti"

2010-04-27T17:58:00.008+03:00

LR Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas locekle Marija Gulubeva, sačivinoties Twitterī ar bēdīgi skandalozo studentu A. Leimani, nosauc patiesību par "izdomājumiem" un izrāda satraukumu, ka Leimanis "Tikai faktus" reklamē savā twītā. Kas tad nu - Marijai kož acīs patiesība???

@armn Tiešam nejauks blogs, bet vai ir vērts izplatīt tā blogotāja izdomājumus Twiterī?
1:39 AM Apr 26th via web in reply to armn

#@Beroald @tikafakti par katru rakstu informē visus #filozofija studentus (@). man šķiet, ka tvitteristi spēj novērtēt viņu domas «dziļumu»
2:58 AM Apr 26th via web in reply to Beroald

Foto: no M. Golubevas profila "Draugiem.lv"

M. Auziņš melo visai Latvijai!

2010-04-27T00:25:00.012+03:00

Šovakar (26.04.2010.) LTV ziņu raidījumā Panorāma bija skatāma intervija ar LU rektoru Mārci Auziņu sakarā ar vakar izskanējušajām jaunajām ziņām, ka viņam ir liegta pielaide valsts noslēpumam. Demonstrējot nepārspējamu cinismu, acīs skatoties, viņš atļāvās visai Latvijas tautai klaji melot!!!

MELI #1
a. Tāpat kā iepriekš ziņu aģentūrai LETA, arī Panorāmai M. Auziņš pauda savu nostāju, ka viņš NEZINA, kāpēc viņam atteikta pielaide.

b. Tajā pat laikā Panorāma apliecināja, ka LR Drošības policija (DP) ir pārliecināta, ka M. Auziņš zina iemeslu! Tāpat DP atzina, ka lēmuma pamatā ir konkrēts Likuma par valsts drošību pants.
TĀTAD, AUZIŅŠ MELOJA!!!

MELI #2
a. Kā lielu pārsteigumu M. Auziņš atzina, ka DP atsūtijusi neko vairāk kā vien oficiālu vēstuli, no kuras viņš uzzinājis, ka netiek dota pielaide.

b. Taču DP Preses sekretāre Panorāmu iepazīstināja ar procesu, kā tiek izvērtēta pielaides piešķiršana - "Persona aizpilda dažādas anketas un dokumentus, kā arī tiek veiktas pārrunas ar šo personu. Un tad jau DP pieņem lēmumu, atteikt vai neatteikt."
TĀTAD, AUZIŅŠ MELOJA!!!

Panorāma arī piebilda, ka rektors esot bijis ļoti nervozs un par to liecinājusi arī viņa ķermeņa valoda. Ja jau M. Auziņš ir tik nevainīgs - par ko viņam nervozēt?

Diemžēl, jau kārtējo reizi jāsecina, ka meliem īsas kājas!

© Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs

Vai tas ir normāli, ka Latvijas Universitātes rektors, augstāko izglītību reprezentējoša persona un viens no lielākajiem reformu ideologiem, klaji melo televīzijā? Vai šāds rektors ir labs stimuls jauniešiem stāties LU? Vai šāds rektors rada labu iespaidu ārvalstu ekspertiem par LU? Patiešām - Kas notiek Latvijā?

P.S. Tātad vakardienas ierakstā, kur rakstām - iespējams, M. Auziņš melo, šo "iespējams" varam noņemt. Meli ir pierādījušies! Atliek vien no uz dažiem uz pirkstiem saskaitāmiem punktiem izsecināt, uz kura punkta pamata viņam ir atteikta pielaide.
P.S.2. Drīz pēc Panorāmas, portālā Diena parādījās M. Auziņam veltīts, tendenciozs aizstāvības raksts un miniet 1x - kas ir raksta autore? Pareizi - Vita Dreijere! Tā pati, kas jau sen uzkrītoši lobē rekora un "viņa draugu" intereses laikrakstā Diena.

LU rektoram M. Auziņam atteikta pielaide valsts noslēpumam!

2010-04-25T19:33:00.017+03:00

M. Auziņš (no labās) neizsakāmā lepnumā par ievēlēšanu LU rektora amatā un neizrādot
nekādu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus par savu, iespējams, netīro pagātni.
© Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs

Aģentūra LETA 25. aprīlī ziņo par šokējošu jaunumu, ka LU rektoram Mārcim Auziņam atteikta pielaide valsts noslēpumam sakarā ar Policijas akadēmijas pievienošanu LU, kas, iespējams, prasa pieeju valsts noslēpumam:
http://www.leta.lv/fnews.php?id=D65B793C-5457-48C0-93D4-2B279E289407

M. Auziņš, komentējot šo faktu, atzinis, ka viņam neesot zināmi iemesli pielaides atteikšanai un solīja, ka vērsīsies Satversmes aizsardzības birojā (SAB), lūdzot šo lēmumu pārskatīt.

Tomēr liekas ļoti savādi, kā viņš šo iemeslu varētu nezināt (turklāt, par ko tad viņš taisnosies SAB?), jo vienkāršotā veidā izanalizējot kvintesenci likuma "Par valsts noslēpumu" (http://www.likumi.lv/doc.php?id=41058) 9. pantā, redzam, ka pielaide nevar tik piešķirta personai:
1. kas nav rīcībspējīga un ir jaunāka par 18 gadiem (tomēr ar neapbruņotu aci izskatās, ka M. Auziņš ir vecāks par 18 gadiem, kā arī visnotaļ veiksmīgi rada iespaidu, ka ir rīcībspējīgs)
2. kas nav Latvijas pilsonis (neesam droši, bet, piemēram, pēc Pakistānas pilsoņa neizskatās)
3. kas atteikusies no LR pilsonības (diezin vai...)
4. kura saukta pie kriminālatbildības (nav gan nekas tāds par Auziņu dzirdēts, bet varbūt tomēr kādreiz ir paslīdējusi "kāja"?)
5. kura ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā vai ar gara slimību (labs jautājums – tā uzskatāmi redzams jau nav, kaut gan Die's zina, ar ko viņš viens pats nodarbojas savā kabinetā!)
6. kura ir vai ir bijusi PSRS drošības dienesta (VDK) u.c. darbinieks vai ziņotājs ("Tikai fakti" negrib būt pretenciozi, tomēr visi iepriekšminētie likuma panti šķiet pārāk nereāli, kā arī ja M. Auziņa pūrā būtu kāda krimināllieta, tas visticamāk jau sen būtu atklājies vai izskanējis aizkulisēs, jo krimināllietas nav nekāds valsts noslēpums un par tām parasti zina daudzi. Taču čekas maisu lieta pēc būtības ir daudz "jūtīgāka", to principā zina tikai bijušais aģents pats un drošības iestādes, un kamēr nav darīšana ar lietām, kas pieprasa "tīru pagātni", šādu faktu neviena trešā persona, protams, uzzināt nevar. Tāpēc izsakām pieņēmumu, ka iespējams, šis pēdējais varinats, proti, ka M. Auziņš ir bijis VDK darbinieks vai ziņotājs - ir visticamākais! Ja jau cienījamajam rektora kungam ir tik grūti iedomāties, par ko viņam varētu būt atteikta pielaide, tad varbūt viņš varētu lūgt LU Ētikas komisijai izskatīt šo jautājumu, kā arī sastādīt ekspertu komisiju, kas palīdzētu viņam atsvaidzināt atmiņu? Un jādomā, ka izsakot šādu skaļu iespējamību, mēs tikai turpinām šībrīža labākās LU tradīcijas (ko tik cītīgi atbalsta LU vadība) - kur jebkurš jebkuram var publiski veltīt aizdomu pilnus epitetus.)

Tāpat, ļoti iespējams, ka Auziņš melo visiem - valstij, presei, saviem studentiem un kolēģiem LETAS ziņās teikdams, ka pats nezina, kāpēc saņēmis pielaides atteikumu. Kā viņš to varētu nezināt, ja izvēle starp likumā aprakstītajiem gadījumiem ir tik maza?

Tagad vien varam minēt, vai visas ĀRKĀRTĪGI dīvainās un neargumentētās Auziņa pēdējā laika izdarības nemet ēnu uz viņu pašu, uz LU, kā arī uz M. Auziņa nemitīgi piesauktajām reformām?

Vai neizskatās ļoti aizdomīgi, ka rektors:

1. kuram, iespējams, ir ļoti netīra pagātne, izsaka pārmetumus par profesoru plaģiātiem (ja uzskatāmi ir redzams, ka nekādu plaģiātu nav?)

2. vienpersoniski liek šo sakonstruēto "plaģiātu lietu" izskatīt LU Akadēmiskās ētikas komisijai, balstoties uz portālā Satori.lv 2. martā publicēto anonīmu vēstuli. Tajā pat laikā LU Akadēmiskās ētikas komisijas izvēlētā ekspertu komisija un tās spriedumi tiek turēti slepenībā, neiepazīstinot ar to apsūdzētos un neļaujot viņiem kontaktēties ar ekspertu komisiju!

3. vienpersoniski aizstāv studentu (A. Leimani), kas tendenciozi pārkāpj LU iekšējos kārtības noteikumus un bez jebkādiem pierādījumiem izplata masu medijos klajus melus par LU un tās pasniedzējiem, tādējādi nodarot nopietnu kaitējumu LU tēlam?

4. atraida 53 (!!!) LU VFF studentu iesniegumu, kuri nepiekrīt A. Leimaņa un pāris viņa domubiedru sūdzībām?

5. liek savai administrācijai sameklēt iemeslu kā atcelt LU VFF Filozofijas studiju programmas padomes (FSPP) ierosinājumu par A. Leimaņa eksmatrikulāciju, kura ir balstīta uz daudziem LU Noteikumu pārkāpumiem! Un pēc vairākām dienām tiek arī sameklēts - prof. Elga Freiberga neesot tiesīga savienot divus amatus, kaut gan iepriekš pret to iebildumu nebija.

6. nereaģē uz pasniedzēja J. Šķiltera veikto protokola viltošanas gadījumu ERASMUS konkursa sakarā. Tā vietā vienpersoniski uzdod izveidot neadekvātu komisiju no vēsturniekiem un (1!) filozofa, kas no jauna, nu jau trešo reizi izvērtē filozofijas studentus (pretendentus uz ERASMUS). Šķiet, ka iepriekš jau ir nokārtots, ka A. Leimanim jābūt iekļautam ERASMUS sarakstā. Tā tas trešajā reizē arī notiek.

7. Publiski sociālajā tīklā Twitter sačivinās ar zinātnē maznozīmīgām personām. Par daļu no šīm personām ir / ir bijušas ierosinātas krimināllietas.

8. Turpat Twitterī sačivinās ar studentu (A. Šlosbergu), kas par nenokārtotiem parādiem eksmatrikulēts no paša vadītās universitātes!

9. Izdara spiedienu uz VFF Filozofijas studiju programmu un pasniedzējiem, izdodot rīkojumu, ka šī programma ir īpaši slikta, un tā jākontrolē trim viņa paša izvēlētiem cilvēkiem! Izsauc Tallinas universitātes rektoru, pieaicina Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru un E. Apsalonu, kas sevi uzdod par Kultūras akadēmijā ievēlētu asociēto profesoru filozofijā (kaut gan ir dzirdēts, ka viņš neesot ievēlēts likumīgi). Īsta pamatojuma par šīs programmas "ārkārtīgi zemo kvalitāti" nav, taču tas tiek balstīts uz A. Leimaņa, S. Cānes un citu domubiedru sūdzībām. Kontroles rezultāti tiks apkopoti 7. maijā, kas pārāk aizdomīgi sakrīt ar A. Leimaņa izvēlēto datumu, kurā viņš jau sen grasās izvērst savas apsūdzības.

Kārtējo reizi jāsecina, ka visi šie fakti dara milzīgu kaunu Latvijas universitātes rektoram Mārcim Auziņam, kā arī universitātes tēlam kopumā un liecina par spiediena taktikas lietošanu un tendenciozitāti attiecībā pret filozofiem, vēsturniekiem un visu humanitāro nozari kopumā. Kā jau iepriekšējos ierakstos tika minēts – šis patiešām ir pirmais LU rektors atjaunotās LR vēsturē, kas publiskajā telpā ir izcēlies ar tik daudzām apšaubāmām darbībām, kontaktējies ar vēl apšaubāmākiem cilvēkiem un, ja tiešām ir bijis VDK aģents, tad tas nopietni liek apšaubīt viņa tagadējo godaprātu un sirdsapziņu! Taču šī ļoti uzskatāmā savu interešu lobēšana, "savu cilvēku" bīdīšana, totalitāri vienpersonisku, neargumentētu lēmumu pieņemšana tiešām izskatās pēc tām metodēm, ko kādreiz piekopa Valsts drošības komiteja (VDK)!

Retorisks jautājums - vai visi šie fakti dara godu mūsu Latvijas universitātei un augstākajai izglītībai? Vai šāds, iespējams, sasmērējies cilvēks var vadīt LU un runāt par augstām ētikas normām? Vai šāds cilvēks var darboties Valsts Prezidenta un Stratēģiskās analīzes komisijā un spriest par valsts attīstību?
Vai tiešām tas viss neliecina par "braukšanu auzās"?

I. Kanta tekstu tulkojumu salīdzinājumi un skaidrojumi

2010-04-11T00:34:00.001+03:00

A. Rolava un I. Šuvajeva I. Kanta tulkojumu salīdzinājums (pēc P. Bankovska izvēlēta fragmenta) ar četru dažādu autoru tulkojumiem angļu valodā - rezultātā redzam, ka, piemēram, I. Šuvajeva tulkojums no A. Rolava atšķiras daudz vairāk, nekā angļu valodas tulkojumi savā starpā:

Uzklikšķiniet uz attēla, lai apskatītu to pilnā izmērā

Paldies visiem daudzajiem interesentiem (~600 apmeklējumi dienā), kas aplūko mūsu lapu, kā arī tiem, kas ir iesūtījuši jaunus materiālus un 'pavedienus' - diemžēl, darba netrūkst un strādājam pie jaunu faktu publiskošanas.

Šodien piedāvājam interesantus I. Kanta tekstu tulkojumu salīdzinājumus un skaidrojumus.

R. Kūļa un A. Rolava I. Kanta tulkojumu fragmenta salīdzinājums: Kanta tulkojuma salidzinajums.pdf

fragments no pieminētā pdf faila:

M. Auziņš zināja, ka tiek gatavota Gojko revolucionārā vēstule

2010-04-02T01:24:00.001+03:00

Uzklikšķiniet uz attēla, lai apskatītu to pilnā izmērā

@mauzins un citi draugi portālā Twitter:

twitter.com/armn - Armands Leimanis, VFF filozofijas nodaļas 2. kursa students, kļuvis "ievērojams" ar nepierādītu apmelojumu izplatīšanu un pašlaik esot ieguvis LU rektora Mārča Auziņa nedalītu aizsardzību par visām savām rīcībām.

twitter.com/bankovskis - Pauls Bankovskis, kādreizējais filozofijas students, beidzis tikai bakalaurus, tagad sevi dēvē par rakstnieku. Publicējot 2 nelielus rakstus (žurnālā Rigas Laiks un portālā Satori.lv, - LNT tos nosauc par "rūpīgu darba analīzi"), viņš ir pirmais, kas izsaka iespējamību par Kanta tulkojumu „plaģiātu”.

Lai gan varētu pārmest tiešas saistības trūkumu, tomēr interesanti, ka pret Paula Bankovska brāli Pēteri Bankovski 2004. g. tika uzsākta KNAB izmeklēšana par "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā":

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201372-knab_nrtp_loceklis_bankovskis_atrodas_interesu_konflikta

2008. g. P. Bankovskis tika iesaistīts skandālā par privātām finansu mahinācijām Latvijas Kultūras fondā:

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/226793-kulturas_fonds_iespejams_nodarbojies_ar_mahinacijam_nekustamo_ipasumu_tirgu

twitter.com/beroald - Marija Golubeva, PROVIDUS pētniece. Pēc neoficiālas informācijas, kopā ar Robertu Ķīli ir personas, kam ir liela ietekme uz rektoru Mārci Auziņu. Šie cilvēki ir cieši saistīti arī LR Stratēģiskās Analīzes Komisijā (http://www.saki.lv/par-sak; kurā daudzu rakstu autors ir P. Bankovskis) un kuras priekšsēdētājs ir Roberts Ķīlis. M. Golubeva vienpusīgi un ļoti aktīvi un iestājas par "augstākās izglītības reformām", īpaši viņai nepatīk humanitārās zinātnes.

Pieminētais R. Ķīlis ir viens no "Ideju foruma" dibinātājiem, kura paspārnē tika izveidota "e-bibliotēka", kuras darbībā tika pārkāpti autortiesību noteikumi, kā rezultātā tās serverus arestēja ekonomikas policija:

http://zinas.nra.lv/latvija/18807-aresteti-e-bibliotekas-serveri.htm

twitter.com/strenga - Gustavs Strenga, kādreizējais vēsturnieku students, starp vēsturniekiem tiekot zemu vērtēts akadēmiskajā jomā, taču izceļoties ar ambiciozām atziņām vēstures jomās. Nav tieši saistīts ar LU.

twitter.com/rolsteins - Kaspars Rolšteins, kādreizējais LU filozofijas students, vēlāk kļuvis pazīstams kā viens no Tautas Partijas "pozitīvisma kampaņas" autoriem. Savā Twitter kontā izceļas ar „ģeniālu”, filozofijas jomā nepiepildītu kreativitāti. 2006.g. iesākts kriminālprocess par SIA "PR Laboratorija" un tās rīkotājdirektora Kaspara Rolšteina iespējamām nelikumīgām darbībām:

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/179016-par_rolsteina_iespejams_nelikumigajam_darbibam_sakts_kriminalprocess

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181177-rollstein_on_the_beach

Kaspars Rolšteins ir tuvu stāvoša persona savulaik par "asiņaino punduri" dēvētajam Jurģim Liepniekam (kurš savulaik arī bijis filozofijas students LU, studijas agri pametis) un kurš ir viens no apsūdzētajiem 2007. gadā iesāktās digitālās televīzijas krimināllietā:

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/207024-digitalas_televizijas_kriminallieta_apsudzibu_uzrada_ari_jurgim_liepniekam

twitter.com/ilmars_slapins - Ilmārs Šlāpins, kādreizējais LU filozofijas students , Tautas partijas rupors un savulaik tās pārstāvis LR Radio un TV padomē, esot "slavens" ar to, ka esot rediģējis A. Leimaņa (Gojko) vēstuli un vēlāk to "it kā" nesaskaņojot ar Armandu Leimani, publicējis portālā Satori.lv (tā A. Leimanis apgalvoja LU VFF Studiju programmas padomes sēdē savā aizstāvības runā, kuru nolasīja no lapas).

twitter.com/aristos - Artis Šlosbergs, savulaik mācījies LU VFF, par nesekmību un nenokārtotiem parādiem esot ticis atskaitīts no LU. Neskatoties uz to, kļuvis par rektora M.Auziņa Twitter domubiedru.

twitter.com/Vita_Dreijere - Vita Dreijere, laikraksta "Diena" žurnāliste, kas aktīvi publicē M. Auziņam un apmelotājiem vienpusīgi glaimojošus rakstus.

twitter.com/mauzins - LU rektors Mārcis Auziņš. Pirmais rektors LU vēsturē, kurš kā valsts amatpersona un augstāko izglītību reprezentējoša persona publiski, reizēm izmantojot neformālu leksiku, aktīvi sačivinās ar personām (arī vairākām iepriekšminētajām), kas:

1. saistītas ar nepierādītu apmelojumu izplatīšanu "plaģiātu" skandāla sakarā un neslavas celšanu par Latvijas Universitāti;

2. ar personām, kas nestrādā LU, nav rektora līmenim nozīmīgas un nav neko ievērojamu paveikušas Latvijas akadēmiskajā vidē;

3. ar personām, kas savulaik izslēgtas no Latvijas Universitātes (piemēram, A. Šlosbergs).

Visu iepriekšminēto personu sarakste Twitter u.c. internetā pierāda, ka tās ir cieši savstarpēji pazīstamas.

Sarakste Twitter pierāda, ka M. Auziņš ir personīgi atbildējis A. Šlosbergam, M. Golubevai, P. Bankovskim, V. Dreijerei un G. Strengam, kā arī minējis I. Šlāpinu (# Domāju, ka The Metropolitan Museum of Art Āzijas mākslas kolekcija un īpaši tās budistu daļa varētu teicami ilustrēt Ilmāra Šļāpina lekciju 5:27 PM Mar 11th via web)

Uzklikšķiniet uz attēla, lai apskatītu to pilnā izmērā

doc. Jurģis Šķilters vilto ERASMUS konkursa rezultātus un nemitīgi melo!

2010-03-29T23:58:00.001+03:00

doc. Jurģis Šķilters - © Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs

PIRMĀ AINA

J. Šķiltera pozīcija un lielā "Leimaņmīla" esot sākusi atklāties VFF Filozofijas studiju programmu padomes sēdēs, kad lemts jautājums par ERASMUS studentu apmaiņas vietām. 15. martā Programmu padomes sēdē J. Šķilters sācis tendenciozi izslēgt no saraksta maģistratūras studentus Reini Inkēnu, Uģi Resni un Edgaru Bajarūnu, manipulējot ar steigu un neskaidrībām sadarbībā ar Helsinku universitāti. Viņš piedāvājis padomes locekļiem aizpildīt paša sastādītu anketu, kurās tiktu dots ERASMUS pretendentu vērtējums punktos un tiktu saaranžētas vietas.

Tikusi izveidota 3 cilvēku komisija (as. prof. A. Priedīte-Kleinhofa, doc. J. Šķilters, stud. S. Cāne), kas apkopo izdalītās anketas, kurās padomes locekļiem jāatzīmē prioritārie studenti no 1 līdz 7. Rezultāti jāapstiprina Studiju programmu padomē.

Taču tā nav noticis. J. Šķilters patvaļīgi un aizmuguriski palielinājis komisijas funkcijas, nodēvējot to par ERASMUS nomināciju atlases komisiju un izlēmis, ka rezultātus veidos pēc paša izdomātiem, citiem kritērijiem, neskaitot punktus:

Fragments no neparakstītā protokola:
Pēc programmu padomes locekļu iesniegtajām anketām un izteiktajiem viedokļiem programmu padomes deleģētā komisija veica anketu analīzi un konstatēja, ka programmu padomes dalībnieki anketas bija aizpildījuši pēc atšķirīgiem principiem, tāpēc notika papildus anketu un motivācijas vēstuļu caurskatīšana.

Tam nepiekrīt Studiju programmu padomes locekļi, kas tomēr pildīja vienas un tās pašas anketas. Tā ir J. Šķiltera piemelota frāze, lai manipulētu ar rezultātiem.

J. Šķilters komisijas protokolā par 15.03 sēdi, manipulējot melīgi piedēvējis Elīnai Bērtulei vietu Brēmenes universitātē, ko viņa bija izvēlējusies kā otro iespējamo universitāti [par ko Programmu padomē netika lemts], lai izkombinētu vietu Armandam Leimanim.

Fragments no neparakstītā protokola:
5. Elīna Bērtule (programmu padome piedāvā prioritāti: Brēmeni)
Pamatojums: motivācijas vēstules argumentācija, kopējais vērtējums līdzšinējās studijās, kā arī valodu zināšanas. Otrā prioritāte tiek piedāvāta, lai sabalansētu Erasmus plūsmu uz vācu valodā runājošajām universitātēm (E . Bērtulei ir Deutsches Sprachdiplom apstiprinātas zināšanas), kā arī tāpēc, ka otram kandidātam – A. Leimanim ir izveidoti kontakti ar Aberdīnas Universitātes mācībspēku, kas paredz konkrētu starpdisciplināru studiju padziļinātu tālāk attīstību.

Kaut arī Programmu padomes sēdē 15.03 bija zināms, ka jālemj par septiņām ERASMUS vietām (balsojums no 1-7), komisijas protokolā J. Šķilters iekombinēja astoto vietu Armandam Leimanim un tikai pēc astotās vietas novilka robežu - rezervisti:

Fragments no neparakstītā protokola:
8.Armands Leimanis (Aberdīna)
Pamatojums: motivācijas vēstules argumentācija, apmaiņas studiju atbilstība izvēlētajai universitātei. gan arī kopējais vērtējums līdzšinējās studijās, kā arī valodu zināšanas (A. Leimanis gadu mācījies ASV, kas valodu zināšanās norāda viņa priekšrocības studējot Lielbritānijas augstskolā). Papildus arguments: A. Leimanim ir izveidoti kontakti ar Aberdīnas Universitātes mācībspēku, kas paredz konkrētu starpdisciplināru studiju padziļinātu tālākattīstību, kā arī konkrētas pētniecības intereses, kas ir apgūstamas tieši Aberdīnas universitātē.
Piezīme: lai saglabātu vērtējuma objektivitāti, A. Leimaņa izvērtēšanā nepiedalās S. Cāne.
-----
Rezervisti (atbrīvojoties kādai no vietām vai rodoties papildus finansējumam):
9. Jānis Ābele
Pamatojums: motivācijas vēstules argumentācija, apmaiņas studiju atbilstība izvēlētajai universitātei, gan arī kopējais vērtējums līdzšinējās studijās salīdzinājumā ar 2. pretendentu.

As. prof. Aija Priedīte-Kleinhofa, saņemot no J. Šķiltera šādu sakombinētu un ar manipulācijām pilnu komisijas darba protokolu, atteicās to parakstīt. Taču J. Šķilters jau to savā vārdā ātri bija paspējis iesniegt LU Ārējo sakaru daļā.

OTRĀ AINA

Pēc A. Leimaņa sūdzībām process ap ERASMUS studentu vietām turpinājās. VFF Filozofijas studiju programmu padome 19.03. atgriezās pie šī jautājuma, sēdi vadīja as. prof. Aija Priedīte-Kleinhofa, tajā piedalījās LU Ārējo sakaru daļas pārstāve N. Ivanova. Ticis lemts jautājums, vai maģistrus U. Resni, E. Bajarūnu un R. Inkēnu var iekļaut ERASMUS kandidātu sarakstā. Izrādījies, ka iepriekšējā reizē nav bijis pamata viņus izslēgt, kā to centās darīt J. Šķilters, to pierādījis arī fakss no Helsinku universitātes. N. Ivanova paskaidrojusi, ka vietas ir septiņas, bet tā kā citi LU studenti mēdz neaizbraukt, lai orientējas uz desmit vietām.

Atkal Studiju programmu padomes locekļiem tika izdalītas anketas ar aicinājumu izvērtēt pretendentus un tos saranžēt no 1-17 (jo bija 17 pretendenti). Atkal tika izveidota punktu skaitīšanas komisija, kurā bija prof. I. Šuvajevs, as. prof. A. Priedīte-Kleinhofa un VFF Studentu pašpārvaldes locekle Līga Andersone (jo citi programmu padomē esošie studenti atteicās). Komisijai bija jāziņo par rezultātiem Studiju programmu padomei.

Strīdīgā persona Armands Leimanis pēc objektīvas punktu saskaitīšanas nonāca 11. vietā. Anketas likumīgi palikušas pie komisijas locekļa prof. I. Šuvajeva, taču publiskajā telpā caur Twitter parādījās A. Leimaņa rakstīta sūdzība (# dekāns manu iesniegumu par Erasmus rezultātu apstrīdēšanu http://argumenti.lv/erasmus.pdf neuztvēra nopietni, jācer uz @mauzins. #filozofija 10:29 AM Mar 25th via web ) un detalizēta balsojuma rezultātu analīze ar draudiem studiju programmu padomei un A. Leimaņa pieprasījums anulēt visus programmu padomes izvirzītos kandidātus. Tādejādi A. Leimanis kopā ar doc. J. Šķilteru ne tikai bīda savas intereses, bet arī sagrauj iespēju visiem citiem filozofijas studentiem nonākt ārzemju universitātēs.

Turklāt - kurš pārkāpa LU Noteikumus un nodeva trešajai jeb ieinteresētajai personai - A.Leimanim - visu, maksimāli detalizētu informāciju par balsojuma anketām, ja to nedarīja ne I. Šuvajevs, ne arī A. Priedīte-Kleinhofa? Meklējiet trešo, kas bija šajā punktu skaitīšanas komisijā, kas pārkāpis likumu, nopludinājis informāciju, dodot A. Leimanim iespēju veidot savas "rozes" diagrammas un apdraudēt visu citu filozofijas studentu iespējas piedalīties ERASMUS programmā!

TREŠĀ AINA

29.03. LU Juridiskais departaments paziņo, ka pēc A. Leimaņa sūdzības anulē VFF Filozofijas studiju programmas sēdes 19.03. lēmumus par ERASMUS studentu vietām, jo esot bijis "neobjektīvs" vērtējums - t.i. A. Leimanis konkursa topā esot ieņēmis pārāk zemu vietu.
VFF tiekot dibināta jauna komisija ERASMUS pieteikumu vērtēšanai filozofijā, kurā nozīmēti vēstures speciālisti un no filozofiem tikai lekt. Artis Svece.
Līdz šim ERASMUS apmaiņas vietas saņēmušie studenti, kas topā atradās augstās pozīcijās, sākot LU sniegt pretsūdzības par to, ka iepriekšējā lēmuma atcelšanai neesot pietiekama pamata un visas pazīmes (tai skaitā A. Leimaņa izteikums "atliek cerēt uz M. Auziņu") liecina par iespējamo "ietekmi no augšas".

Par plaģiātu un humanitāro izglītību Latvijā

2010-03-29T23:52:00.001+03:00

Dr. hist. Harija Tumana raksts laikrakstā "Diena":
http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/par-plagiatu-un-humanitaro-izglitibu-latvija

Kāpēc tika pieņemts lēmums par A. Leimaņa eksmatrikulāciju

2010-03-29T01:26:00.002+03:00

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos (Diena, CitaDiena, LNT) aktīvi tika izplatīts vienpusējs un nepatiess viedoklis, ka A. Leimanis esot iestājies tikai par augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanu, kā dēļ VFF filozofijas studiju programmu padome esot pieņēmusi lēmumu par viņa eksmatrikulāciju.
Tomēr tā nav taisnība – A. Leimanis un Gojko grupējums (kurā esot 40 anonīmi biedri), izplatot melus, dezinformāciju un nesaskaņojot savu viedokli ar LU vadību, ir nopietni apmelnojuši LU tēlu sabiedrībā. Izplatot anonīmas vēstules un izaicinoši mētājoties ar franču revolūcijas saukļiem u.c. lozungiem (šeit vietā būtu atcerēties "studentu maiju" 1968. gadā Parīzē), ir ticis būtiski traucēts studiju process, sējot studentu vidū nemieru.
Savā runā VFF Studiju programmu padomē A. Leimanis atsaucies uz ētikas kodeksa 4. punktu (domāts LU Ētikas kodekss), bet savā rīcībā viņš ir pārkāpis citus LU Noteikumu un ētikas kodeksa punktus.

Mūsu rīcībā ir informācija, ka A. Leimanis ir pārkāpis šādus LU Noteikumus:
1. LV Augstākās izglītības likuma 49. pantu (eksmatrikulācija) 4. punkts "par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu augstskolās".
2. LU Nolikumu par Studiju programmām 2.3. punktu, kurā norādīta studiju programmu izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība.
3. Šī paša nolikuma 2.5. punktu par atbildību par studiju programmu saturu un kvalitāti.
4. Šī paša nolikuma 7. punktu "Par grozījumiem studiju programmās": Izmaiņas studiju programmā var ierosināt LU akadēmiskais personāls vai studējošie, tās akceptē studiju programmu padome, bet apstiprina fakultātes Dome.
5. Nolikuma par "Studējošo priekšlikumu un sūdzību iesniegšanas kārtību" 5., 5.1., 5.2. punktus.
6. Šo pašu noteikumu 4.1. punktu "Ar savu rīcību vairot LU prestižu, sekmēt LU mērķu īstenošanu, misijas izpildi, kas noteikta LU Satversmē".
7. Šo pašu noteikumu 4.3. punktu par savstarpējo attiecību kultūru.
Visi minētie punkti esot likuši VFF Filozofijas studiju programmu padomi lūgt VFF dekānu pieņemt lēmumu saskaņā ar LU Iekšējās kārtības nolikuma 7. panta "Par eksmatrikulāciju" apakšpunktu 7.1.4, ka „ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas neļauj turpināt studijas". Līdz ar to esot ticis ierosināts izskatīt jautājumu par Filozofijas bakalaura programmas 2.kursa studenta Armanda Leimaņa eksmatrikulāciju.

Apmērām trīs dienas pēc eksmatrikulācijas lēmuma VFF pienākusi ziņa no LU administratīvā direktora J. Stoņa, ka VFF Filozofijas studiju programmas sēdes lēmumi tiek atcelti, jo, kā izrādījies, VFF Filozofijas studiju programmu padomes priekšsēdētāja E. Freiberga nav nebijusi tiesīga vadīt šo sēdi. Tas LU vadībā secināts, balstoties uz kādu Senāta LU 2009. g. lēmumu par to, ka nevarot vienlaikus ieņemt studiju programmu padomes priekšsēdētājas un domes priekšsēdētājas amatus.
Tas rada jautājumus - kāpēc par šo situāciju [E. Freibergas amatiem] LU nebija iebildumu vairāku gadu garumā? Kāpēc iebildumi radās tikai pēc 3 dienām (nevis uzreiz?) pēc dokumenta iesniegšanas?
Vai neizklausās savādi, ka LU juristi 3 dienas meklēja ieganstu, lai aizstāvētu studentu, kurš rupji ir pārkāpis 7 LU iekšējās kārtības noteikumus. Vai to atkal nosacīti nevar nodēvēt par "spiedienu no augšas"?
Jebkurā gadījumā fakts par studenta A. Leimaņa septiņu LU iekšējo noteikumu pārkāpumu nezaudē savu apsūdzības būtību.

LU Preses centrs un Studentu padome pieklājīgi "atšuj" 53 VFF studentu parakstītu vēstuli

2010-03-27T22:38:00.001+02:00

15. martā uz LU Preses centru un Studentu padomi tika nosūtīta atklātā 53 VFF studentu parakstītā vēstule "Mēs neatbalstām Armanda Leimaņa pozīciju!", ar lūgumu to publicēt LU un LUSP portālos. Uz to tika saņemtas pieklājīgas atrunas:

Fragments no LU Preses centra atbildes:
Visādi atbalstam Jūsu iniciatīvu, tomēr no LU vārda sūtīt šo ziņu medijiem un arī publicēt LU portālā nevaram, jo uzskatām, ka šādas lietas jācenšas risināt LU iekšienē, kā arī tāpēc, ka gadījumā, ja „otra puse” uzrakstīs atbildes atklāto vēstuli, mums nebūs pretargumentu arī to izsūtīt medijiem no savas adreses.

Fragments no Studentu padomes atbildes:
Esam saņēmuši Jūsu sūtīto elektronisko vēstuli, taču nevaram to publicēt, jo mēs saprotam, ka tas ir iekšējs strīds fakultātē, tādēļ nepublicējām arī iepriekšējo vēstuli LU SP mājas lapā. Mēs gaidīsim kompetento LU institūciju atzinumus (Akadēmiskās ētikas komisijas un Goda tiesas, komisijas, kas pārbauda kvalitāti un plaģiātismu) un tad, kad tiks paziņots rezultāts, tad sniegsim oficiālo viedokli.

Protams, šīs atbildes varētu tikt interpetētas dažādi, arī saprotoši, ja vien fonā nebūtu savdabīga situācija, ka rektors M. Auziņš vienpersoniski uzņemas A. Leimaņa aizstāvību un aizsardzību, neskatoties uz to, ka A. Leimanis ir rupji pārkāpis vairākus LU iekšējās kārtības noteikumus un VFF Filozofijas studiju programmu padome ierosinājusi A. Leimaņa eksmatrikulāciju. Izvērtējot augstāk minētās atrunas šādā kontekstā, pašsaprotami, rodas jautājums, vai tā - attiecībā pret 53 VFF studentu atšķirīgo viedokli - nav cenzūra "no augšas"? Leimanis, būdams rektora paspārnē, runā visur, bet studenti, kas viņam iebilst – nevar runāt nekur! Jāsaka, ka daudzus LU pārsteidz šāda M. Auziņa rīcība, turklāt Latvijas neatkarības laikā neesot zināmi precedenti LU vēsturē, kad kāds rektors tik vienpusīgi būtu atbalstījis studentu, kurš aktīvi izplata apmelojumus un neapstiprinātus faktus par LU pasniedzējiem, tādejādi arī bojājot LU imidžu.

Turklāt jāņem vērā, ka bez minētajiem 53 parakstiem vēl ir zināmi daudzi studenti, kas neatbalsta A. Leimaņa pozīciju, taču atturējušies parakstīties, jo nepiekrituši kādam vēstules teikumam vai vienkārši ieņēmuši neitrālu pozīciju.

Tomēr līdz šim brīdim A. Leimanis dižojas ar savu anonīmo 40 "indiāņu" atbalstītāju grupu, bet uz viņa daudz kur izplatītā plakāta (http://argumenti.lv/plakats.png) no 11 parakstiem tikai 2 studenti (A. Leimanis un M. Torpokule) šobrīd ir VFF filozofijas nodaļas studenti.
Vēl viens no atbalstītājiem - A. Šlosbergs, savulaik mācījies LU VFF, bet par nesekmību un nenokārtotiem parādiem izslēgts no LU. Ir zināms, ka A. Leimaņa pozīciju pamatīgi atbalsta arī VFF studente S. Cāne, taču jāņem vērā, ka viņa ir A. Leimaņa draudzene (viņi ir pāris, kas dzīvo kopā). Protams, ņemot vērā, ka viņi nav precējušies, šo faktu ir viegli noliegt.

Retorisks jautājums: vai ir iespējams runāt par demokrātisku un liberālu gaisotni LU, ja tiek atteikts 53 studentu lūgumam, taču tiek atbalstīta maza radikāļu grupiņa, kas pārkāpj LU noteikumus un cītīgi nodarbojas ar melu propagandu masu medijos?

LU VFF studentu vēstules oriģināls:

Fakultātes strīds
Otrā redakcija

Pagājušonedēļ Latvijas medijos atspoguļojumu guva radikāls viedoklis par filozofu vidē notiekošo. To paudis LU VFF filozofijas bakalaura programmas 2. kursa students Armands Leimanis. Ja viņa teiktais radīja priekšstatu, ka filozofijas programmas kvalitāte, mācībspēku sniegums un godprātība tiek apšaubīta vienprātīgi, nepieciešams norādīt, ka tie ir maldi.
Mēs, zemāk parakstījušies filozofijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu studenti, apliecinām, ka neatbalstām Armanda Leimaņa pozīciju.
Mēs neuzskatām, ka filozofijas studiju programmas būtu radikāli jāmaina. Mēs atbalstām diskusijas par studiju kvalitātes uzlabošanu un domājam, ka atsevišķas izmaiņas nāktu par labu, taču tās būtu jārisina Vēstures un filozofijas fakultātes ietvaros. Nav skaidrs, kāpēc Armands un viņa 40 anonīmie atbalstītāji (fakultātes telpās un tīmeklī izvietoto plakātu gan parakstījuši tikai 11 cilvēki, daļa no kuriem nav filozofijas studenti), savas pretenzijas vispirms ir pauduši medijos, nevis LU noteiktajā kārtībā, proti, vēršoties pie filozofijas studiju programmu padomes un fakultātes dekāna.
No jautājuma par iespējamajiem LU profesoru R. Kūļa un I. Šuvajeva, kā arī LMA profesora A. Rubeņa plaģiātiem mēs distancējamies. Filozofijas students ir spējīgs atšķirt minējumus no faktiem, un faktus mums nāksies gaidīt, līdz LU Ētikas komisijas pieaicinātie eksperti paziņos savu spriedumu.

Ar cieņu,

1. Ieva Asne
2. Kintija Auziņa
3. Sandris Ādminis
4. Edgars Bajaruns
5. Andrejs Balodis
6. Laura Bitiniece
7. Ilze Blūzma
8. Kaspars Bondars
9. Alise Buligina
10. Helmuts Caune

11. Ieva Cīrule
12. Māra Ezera
13. Klinta Gertnere
14. Līga Greiškane
15. Māra Grīnfelde
16. Anne Grīviņa
17. Igors Gubenko
18. Linda Gūža
19. Reinis Inkēns
20. Ģirts Jankovskis

21. Dace Jaunupe
22. Kirils Kazakovs
23. Daiga Kažociņa
24. Aleks Knoks
25. Artūrs Kovaļenko
26. Māris Kūlis
27. Marija Leščinska
28. Endijs Libeks
29. Dace Lūse
30. Ginta Mežinska

31. Dagnija Millere
32. Zane Neimane
33. Elīna Olante
34. Mārtiņš Osis
35. Zane Ozola
36. Linda Rašenbauma
37. Uģis Resnis
38. Ilze Role
39. Evija Sakne
40. Ainārs Sauka

41. Kate Sprudzāne
42. Anna Strazdiņa
43. Edijs Šauers
44. Elvīra Šimfa
45. Līva Šmaukstele
46. Tanita Tamme
47. Sintija Vecvagare
48. Uldis Vēgners
49. Maija Vēja
50. Renāte Vilnīte

51. Līva Vītola
52. Laura Voitkēviča
53. Andrejs Vojevoda

Kas ir Roberts Ķīlis?

2010-03-25T00:02:00.002+02:00

Uzklikšķiniet uz attēla, lai apskatīto to pilnā izmērā

A. Leimaņa meli portālā "Cita Diena"

2010-03-24T23:47:00.001+02:00

Jau daudzi ir izrādījuši sašutumu par A. Leimaņa interviju portālam CitaDiena.lv (12. marts, 2010), kur viņš nodarbojas ar demagoģiju un tendenciozi izplata melus, spekulējot uz sabiedrības lētticību un neziņu attiecīgajos jautājumos. Daudzas no apmelojošajām replikām sakrīt ar tām, kas tika izteiktas LNT raidījumā "Top10" (skat. iepriekšējo ierakstu), tādēļ šeit apskatām pārējos apmelojumus. Diemžēl arī šajā intervijā A. Leimaņa melu bija tik daudz, ka šī ir tikai viena daļa, bet turpinājums sekos...

Studenti vairs nav ar mieru klausīties „sviesta dzīšanu” lekcijās... (to saka tikai daži VFF studenti (2-3 pers.), kāpēc tiek atreferēts kā vispārēja studentu nostāja?)

Esam saņēmuši ļoti lielu atbalstu pēc pirmās vēstules (kur un no kā? Ar ko tas var tikt pierādīts?)

KNAB pērn sāka pārbaudi, lai pārliecinātos par viņu [Kūles, Bucenieces] darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām – bija radušās šaubas par konkursa rezultātu objektivitāti fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansēšanai humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Pārbaude nav pabeigta, slēdziena vēl nav (no kurienes A. Leimanim u.c. tāda informācija, ja zināms, ka KNAB nepublisko pārbaudes rezultātus (ja tajos nav pārkāpumu), bet atbildi sniedz tikai lietas ierosinātājam? Varbūt šo apmelojošo uzbrukumu ir saorganizējuši aiz A. Leimaņa stāvoši cilvēki? Interesanti, bet šis fakts tiek aktīvi implicēts tieši komplektā ar A. Leimaņa meliem)

Es [A. Leimanis] izvēlējos franču revolūcijas lozungu Brīvība. Vienlīdzība. Brālība. Tas tāpēc, ka mūs jau Satori.lv publicētā raksta komentāros Maija Kūle pamanījās nosaukt par marksistiem, nihilistiem, vēl kaut ko tamlīdzīgu. (komentāros? Maija Kūle??? Tāpēc, ka tāds nickname? Vai Čaks Norris arī kaut ko neierakstīja?)

Ja notiek eksāmens pie profesora Kūļa, mēs visi pirms tam zinām: ja pateiksim maģiskos atslēgas vārdus „simboliskais reālisms”, atzīme būs 9 vai augstāka. Deviņi ar zvaigznīti, un šķiramies kā draugi. (meli un kā liecina cilvēki, kas šo kursu apmeklējuši, Leimanis pat nespēj atcerēties kultūras vēstures kursa pamatjēdzienus)

mēs redzam, ka līdz šim pie stūres [filozofijas fakultātē] bijuši FSI cilvēki ar saviem pētījumu virzieniem – fenomenoloģiju, hermeneitiku, un rezultātu nav nekādu (pēc kā tas tiek spriests? pēc Leimaņa "viszinības" līmeņa?)

Naudas iztērēts milzīgi daudz – protams, tas aiziet daudziem cilvēkiem, tas aiziet izdevumos par kafiju un vēl kaut ko. Bet kāds ir rezultāts? (pliekani un uz publiku orientēti apmelojumi. Nepierādīts un pilnīgi nekorekts apgalvojums).

Viņi izdod pētījumus, kurus vienkārši neviens no mums nelasa. (vai tā gadījumā nav jūsu problēma?)

Tāpēc, ka tie nav lasāmi. Tie ir nekvalitatīvi. (atkal – kas to izvērtē? 2. kursa studentam un ekspertam Leimanim tā šķiet?)

Vēl viens piemērs [Maijas Kūles grāmata] Eirodzīve. Es esmu tagad iepazinies tikai internetā ar pāris fragmentiem, bet tas, ko esmu lasījis, ir vienkārši blēņas. (kārtējā Leimaņa viszinīša poza. Taču LU atzina M.Kūles grāmatu par vienu no tā gada nopelniem zinātnē)

Nē, es ļoti centīgi un kārtīgi mācos – lieku roku uz sirds! (diemžēl, fakti liecina par pretējo – kursu neapmeklēšana, strīdi ar prof. Rubeni par atzīmēm un savu slikto zināšanu atzīšana. Laikā, kad vajag nodarboties ar mācībām, nodarbojas ar intrigām un provokācijām)

Vai tajā brīdī izlēmi, ka protestēsi? [C.D.] - Patiesībā vēl ne, jo Kūļa lekcijas pārtraucu apmeklēt. Es nolēmu, ka varu šo laiku pavadīt lietderīgāk, piemēram, kaut vai guļot mājās un skatoties televizoru. (te parādās īstais A. Leimaņa studēšanas stils LU - tā viņš pats sevi atmasko. Tā vietā lai parunātu ar R. Kūli vai ierosinātu diskusijas LU noteiktajā kārtībā, A. Leimanis guļ mājās un dzemdē intrigas)

Patiesība par A. Leimaņa attieksmi pret M. Auziņu

2010-03-23T01:38:00.001+02:00

Noklikšķiniet uz attēla lai skatītos to pilnā izmērā!

Daži citi spilgti izteicieni no A. Leimaņa vēstulēm:

jau šobrīd ir iestrādnes nopietnai jaunai studiju programmai (ne no mūsu puses btw) [Signe Cāne] (vai tas nerada pamatu uzskatīt, ka šī procesa režisori ir citi?)

Un kā ir ar visiem tiem ar filozofiju saistītajiem profesionāļiem, kas jūsu dēļ no VFF ir novērsušies? Mēs mēģināsim viņus atsaukt atpakaļ.novērsušies par laimi ir arī pietiekami daudz idioti. konkrētāk. -Ainārs 3/11/10 1:48 AM nav jau visas kārtis uzreiz jāatklāj. pirms likt iekšā kādu svešu vārdu, man ar šiem cilvēkiem jāparunā. AL

apskati Šlesera pagājušā gada kampaņu -- "darīt, ne filozofēt" (atklāj A. Leimņa un Gojko komandas vērtības)

Mēs esam vairāk kā 40, ar studentiem no teju katra filozofijas kursa, citām fakultātēm un pat valstīm. (uz plaši izplatītā plakāta starp 7 parakstiem, tikai 2 ir no VFF)

No: Armands Leimanis
Kam: filozofija08@googlegroups.com
Atbildēt: filozofija08@googlegroups.com
Datums: Wed, 24 Feb 2010 00:39:24 +0200
Temats: [--Obscene--] Re: Par atzīmēm

Ja es tiktu parunāties pie Auziņa, varētu viņu atbruņot ar visādiem fiziķu jokiem (piem. par sfērisko govi vai stīgu teoriju) un tad ķerties pie lietas - mēs, apakšā parakstījušies studenti (šeit bez jums neiztikt nekādi), sakām, ka lietas ir tā un tā. (klaja aģitācija, kā arī atklājas patiesā A. Leimaņa attieskme pret rektoru. uzskatāmi parāda sevi kā melu tehnologu un intrigantu)

Es neesmu antropologs, taču klačas un skandāli cilvēkiem patīk. (atklāti parāda kā tiek / tiks gatavotas intrigas)

...vēl viena piebilde: manas vēstules paredzētas tikai jums, lūdzu, ne vārda par tām pasniedzējiem. (kādēļ tiek gatavota slepena sazvērestība, ja: 1. LU iekšējie noteikumi sūdzības par mācību kvalitāti paredz risināt citā veidā. 2. kādēļ problēmas nevarētu tikt risinātas kopā ar pasniedzējiem. 3. izplatot apmelojošu informāciju, apzināti tiek grauts LU imidžs.)

Kaut kā nebūt jāgūst apstiprinājums, ka minētie fragmenti tiešām ir Kūļa, tā, lai nebūtu to iespējams apstrīdēt. (operē ar nepārbaudītiem faktiem)

No: Armands Leimanis
Kam: filozofija08@googlegroups.com
Atbildēt: filozofija08@googlegroups.com
Datums: Sun, 21 Feb 2010 02:26:18 +0200
Temats: šausmīgi gara vēstule, kuru izlasot tiek pie kaut kā laba

Šis ir tāds kā turpinājums tam, ko teicu Šķiltera pasākumā (tur nerunāja tikai vīns :)) (tas liek aizdomāties par atsevišķu pasniedzēju klātbūtni notiekošajos procesos)

Kūlis un Šuvajevs par valsts naudu izdevuši Rolava tulkojumu savā vārdā. (klaji meli un propaganda)

Ne vārda par to, ka viņa tulkojumu varētu izprintēt uz caurspīdīgās lapas, novietot virs Rolava tulkotā un neredzēt atšķirību. (klaji meli un propaganda)

Latvijā ir labi filozofi, kas, diemžēl, ar VFF nesadarbojas. Jānis Nameisis Vējš, Roberts Ķīlis un Armands Zavadskis ir pirmie, kas nāk prātā, taču viņu noteikti ir daudz vairāk (kaut vai tas pats antons_v no Sviesta Cibas, vārdu nezinu). (1. vai LU vēsturē ir bijis precedents, kad 2. kursa students kuluāros mēģina sastādīt jaunu pasniedzēju sarakstu fakultātē? 2. vai ideja iesaistīt antonu_v no Svieta cibas kā mācībspēku atbilst jebkādiem IZM un LU kritērijiem?)

Ķīlis ir antropologs, pabeidzis Kembridžu (iesaku iegūglēt arī viņa rakstus, dažos ir labi joki par viņa filozofu gadiem) (1. nav precizēts, kas tie par rakstiem, taču ja zinātniski, tas neko labu neliecina par R. Ķīli. 2. vai R. Ķīlim tā pašvaki ar rakstiem, ja tos ir "jāgūglē"?)

Kursa darbs būtu neskaitāmas reizes vieglāks, ja tajā varētu citēt no galvas. "Kā teicis klasiķis, visa austrumu filozofija ir vien tintes traipi uz Aristoteļa grāmatas vākiem.." ;) (demagoģija neievērot vispāratzītu LU un akadēmiskās vides praksi, ieviest anarhistiska rakstura izmaiņas)

Heidegers nebija labs cilvēks un vēl jo mazāk labs filozofs. ... Pieņemu, ka viņš Jums īpaši neinteresē, un tas nav nekas slikts. Ja varētu, es labprāt viņu nelasītu vispār (kā to darījis vairums analītisko filozofu) un pievērstos kam liederīgākam, piemēram multfilmām, taču Latvijas situācija to darīt neļauj. (1. uz kādiem faktiem balstoties var izdarīt šādus secinājumus? 2. klajš aicinājums ignorēt filozofijas vēsturē ļoti nozīmīgu personu, kā arī to apmelnot, balstoties uz nepierādītiem un subjektīvas dabas faktiem)

Par Heidegera nacismu pie mums runā maz vai nemaz. ... Es tiešām ceru, ka filma un tai sekojošā diskusija (es paredzu, ka būtu asa nepajokam) varētu vēlāk kalpot kā labs iegansts, lai mēs bilst, ka mums te liek mācīties nacistu ideologa murgainos darbus... (nepamatoti apvainojumi un atklāts aicinājums uz konfrontāciju, cerot to izmantot saviem mērķiem)

Meli LNT raidījumā "Top 10"

2010-03-22T00:44:00.002+02:00

Nepatiesi un apmelojoši teikumi, kas izskanēja LNT Haralda Burkovska vadītajā raidījumā "Top 10" 21.martā 2010.g.

1. Līdz ar filozofijas studentu atklāto vēstuli publiskajā telpā.... (bet reāli vēstule ir tikai no viena personāža, pie tam Satori.lv portālā publicēta ar pseidonīmu);
2. Viņš [A. Leimanis] publicēja vēstuli... (LU VFF Studiju programmas padomes sēdē A. Leimanis aizstāvējās, ka šo vēstuli esot nopludinājis I. Šlāpins);
3. Runa ir par plaģiātiem, par to, ka atsevišķi pasniedzēji savos darbos izmantoja miruša filozofa tulkojumus, viņi principā ir izdevuši tulkojumus uz sava vārda... [pauze] iespējams... (šeit runas beigās A. Leimanis pēc uzkrītošas pauzes tomēr min vārdu "iespējams");
4. R. Kūlis nevis patstāvīgi tulkojis, bet gan patvaļīgi autorizējis no sava priekšgājēja Ata Rolava (tas ir apmelojums);
5. Par spīti Bankovska rūpīgajai darba analīzei (kas par rūpīgu analīzi? vai ar to būtu domāts neliels raksts žurnālā RīgasLaiks un Satori.lv?);
6. R. Kūlis gan pret viņu izteiktās apsūdzības kategoriski noraida un kameras priekšā runāt solās vien nākamnedēļ (klaji meli, jo pats R. Kūlis iepriekš esot zvanījis uz LNT, aizsūtījis savu Kultūras Foruma rakstu, kā arī piedāvājies pateikt kameras priekšā savas domas);
7. Ar Latvijas Universitātes akadēmiķu rindās... (R. Ķīlis tiek nosaukts par akadēmiķi, varbūt tas ir pieņemams angļu valodā attiecinot uz pasniedzējiem kā tādiem, bet Latvijā tie ir meli - R. Ķīlis nav akadēmiķis);
8. Filozofijas fakultāte ir īpašs rūpju bērns... [M. Auziņš] (šādas fakultātes LU nav, aplams nosaukums, pie tam nekad līdz šim laikam tā nav tikusi nosaukta par rūpju bērnu);
9. ...filozofijas funkcionāru interešu konfliktus, dala naudu savējiem, to jau kopš septembra izmeklē KNAB. (klaji meli, naudu savējiem nedala, te tiek izmantota skatītāju nezināšana par ekspertīzēm);
10. R. Kūļa tulkojuma oriģinalitātes izvērtēšanu rektors nodevis LU ētikas komisijai un spriedumu sola mēneša laikā (sarkastiski piebilstot - un iespējams, ka M. Auziņš spriedumu jau uzrakstījis, vēl tikai jāpastrādā ar ekspertiem!)
11. Kamēr apsūdzēto pasniedzēju aizstāvībai 35 filozofijas studenti parakstījuši vēstuli. (patiesībā studentu parakstu skaits ir 53, līdz ar to studentu skaita samazināšana ir tendenciozi meli no raidījuma un A. Leimaņa puses);
12. Filozofijas studiju programmas padome rosinājusi A. Leimani no augstskolas atskaitīt, bet rektors Auziņš mierina, ka reāla pamata atskaitīšanai nav. (A. Leimani aicināja eksmatrikulēt sakarā ar astoņu LU kārtības noteikumu pārkāpšanu, kas visi ir pamatoti);
13. Ka dažu filozofu galvas ripos, tas notiks jau pavisam drīz, 11. maijā beigsies to pilnvaras Zinātnes padomē (nesaprotams un draudu pilns apgalvojums, kas nepamatoti publikas acu priekšā saista LZP pārvēlēšanas ar filozofu notikumiem).

MELU TEHNOLOGI - kā tiek sakonstruēti apmelojumi

2010-03-20T16:30:00.001+02:00

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos tika aktīvi izplatītas apmelojošas ziņas, kas izsaka aizdomas, ka profesori R. Kūlis, I. Šuvajevs un R. Rubenis, tulkojot I. Kanta darbus, esot nodarbojušies ar plaģiātismu, izmantojot kādreizējos A. (O.) Rolava tulkojumus.
Lai apstiprinātu aizdomas, apvainotāji izmanto jebkuras metodes, tai skaitā - melu tehnoloģiju. Portālos Diena un TvNet ir aplūkojami raksti, kur tiek parādīts, ka R. Kūļa un A. (O.) Rolava tulkojuma fragmentā ir vienāda drukas kļūda vārdā - "ikšējā".
Visi ir aicināti apskatīt oriģinālizdevumu - Spriestspējas kritika. [Rīga] : Zvaigzne ABC, 2000. 318 lpp. -pieminētā kļūda esot 61. lpp. Tomēr pieminētajā rindkopā šādas kļūdas nav! Tas liek aizdomāties par apvainotāju godprātību un cinisma līmeni.

Uzklikšķiniet uz attēla, lai apskatīto to pilnā izmērā:

Apzinātos apmelojumus varat apskatīt šei:
http://www.satori.lv/raksts/2884/Pauls_Bankovskis/Moralais_likums_un_ta_originals
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lu-studentiem-aizdomas-par-plagiatu-profesoru-darbos

Post factum

2010-03-20T16:11:00.001+02:00

Šajā bolgā tiks atspoguļoti fakti un patiesība par konfliktsituāciju LU Vēstures un filozofijas fakultātē (VFF).
Diemžēl līdz šim medijos ir plaši izskanējis un ticis atspoguļots tikai vienas puses viedoklis, kas bez pierādījumiem un pamatotas argumentācijas apvaino lielāko daļu VFF pasniedzējus stagnācijā, plaģiātismā u.c. darbībās.
Atšķirībā no melu izplatītājiem, šeit tiks atspoguļota tikai patiesība, kas balstīsies uz pierādāmiem faktiem un konkrētu cilvēku liecībām, kas par to uzņemas atbildību.

Ja arī Jums ir ko teikt, sūtiet informāciju uz tikaifakti@gmail.com

Sekojiet mums arī Twitter:
http://twitter.com/tikaifakti