Fragments no LU Preses centra atbildes:
Visādi atbalstam Jūsu iniciatīvu, tomēr no LU vārda sūtīt šo ziņu medijiem un arī publicēt LU portālā nevaram, jo uzskatām, ka šādas lietas jācenšas risināt LU iekšienē, kā arī tāpēc, ka gadījumā, ja „otra puse” uzrakstīs atbildes atklāto vēstuli, mums nebūs pretargumentu arī to izsūtīt medijiem no savas adreses.
Fragments no Studentu padomes atbildes:
Esam saņēmuši Jūsu sūtīto elektronisko vēstuli, taču nevaram to publicēt, jo mēs saprotam, ka tas ir iekšējs strīds fakultātē, tādēļ nepublicējām arī iepriekšējo vēstuli LU SP mājas lapā. Mēs gaidīsim kompetento LU institūciju atzinumus (Akadēmiskās ētikas komisijas un Goda tiesas, komisijas, kas pārbauda kvalitāti un plaģiātismu) un tad, kad tiks paziņots rezultāts, tad sniegsim oficiālo viedokli.
Protams, šīs atbildes varētu tikt interpetētas dažādi, arī saprotoši, ja vien fonā nebūtu savdabīga situācija, ka rektors M. Auziņš vienpersoniski uzņemas A. Leimaņa aizstāvību un aizsardzību, neskatoties uz to, ka A. Leimanis ir rupji pārkāpis vairākus LU iekšējās kārtības noteikumus un VFF Filozofijas studiju programmu padome ierosinājusi A. Leimaņa eksmatrikulāciju. Izvērtējot augstāk minētās atrunas šādā kontekstā, pašsaprotami, rodas jautājums, vai tā - attiecībā pret 53 VFF studentu atšķirīgo viedokli - nav cenzūra "no augšas"? Leimanis, būdams rektora paspārnē, runā visur, bet studenti, kas viņam iebilst – nevar runāt nekur! Jāsaka, ka daudzus LU pārsteidz šāda M. Auziņa rīcība, turklāt Latvijas neatkarības laikā neesot zināmi precedenti LU vēsturē, kad kāds rektors tik vienpusīgi būtu atbalstījis studentu, kurš aktīvi izplata apmelojumus un neapstiprinātus faktus par LU pasniedzējiem, tādejādi arī bojājot LU imidžu.
Turklāt jāņem vērā, ka bez minētajiem 53 parakstiem vēl ir zināmi daudzi studenti, kas neatbalsta A. Leimaņa pozīciju, taču atturējušies parakstīties, jo nepiekrituši kādam vēstules teikumam vai vienkārši ieņēmuši neitrālu pozīciju.
Tomēr līdz šim brīdim A. Leimanis dižojas ar savu anonīmo 40 "indiāņu" atbalstītāju grupu, bet uz viņa daudz kur izplatītā plakāta (http://argumenti.lv/plakats.png) no 11 parakstiem tikai 2 studenti (A. Leimanis un M. Torpokule) šobrīd ir VFF filozofijas nodaļas studenti.
Vēl viens no atbalstītājiem - A. Šlosbergs, savulaik mācījies LU VFF, bet par nesekmību un nenokārtotiem parādiem izslēgts no LU. Ir zināms, ka A. Leimaņa pozīciju pamatīgi atbalsta arī VFF studente S. Cāne, taču jāņem vērā, ka viņa ir A. Leimaņa draudzene (viņi ir pāris, kas dzīvo kopā). Protams, ņemot vērā, ka viņi nav precējušies, šo faktu ir viegli noliegt.
Retorisks jautājums: vai ir iespējams runāt par demokrātisku un liberālu gaisotni LU, ja tiek atteikts 53 studentu lūgumam, taču tiek atbalstīta maza radikāļu grupiņa, kas pārkāpj LU noteikumus un cītīgi nodarbojas ar melu propagandu masu medijos?
LU VFF studentu vēstules oriģināls:
Fakultātes strīds
Otrā redakcija
Otrā redakcija
Pagājušonedēļ Latvijas medijos atspoguļojumu guva radikāls viedoklis par filozofu vidē notiekošo. To paudis LU VFF filozofijas bakalaura programmas 2. kursa students Armands Leimanis. Ja viņa teiktais radīja priekšstatu, ka filozofijas programmas kvalitāte, mācībspēku sniegums un godprātība tiek apšaubīta vienprātīgi, nepieciešams norādīt, ka tie ir maldi.
Mēs, zemāk parakstījušies filozofijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu studenti, apliecinām, ka neatbalstām Armanda Leimaņa pozīciju.
Mēs neuzskatām, ka filozofijas studiju programmas būtu radikāli jāmaina. Mēs atbalstām diskusijas par studiju kvalitātes uzlabošanu un domājam, ka atsevišķas izmaiņas nāktu par labu, taču tās būtu jārisina Vēstures un filozofijas fakultātes ietvaros. Nav skaidrs, kāpēc Armands un viņa 40 anonīmie atbalstītāji (fakultātes telpās un tīmeklī izvietoto plakātu gan parakstījuši tikai 11 cilvēki, daļa no kuriem nav filozofijas studenti), savas pretenzijas vispirms ir pauduši medijos, nevis LU noteiktajā kārtībā, proti, vēršoties pie filozofijas studiju programmu padomes un fakultātes dekāna.
No jautājuma par iespējamajiem LU profesoru R. Kūļa un I. Šuvajeva, kā arī LMA profesora A. Rubeņa plaģiātiem mēs distancējamies. Filozofijas students ir spējīgs atšķirt minējumus no faktiem, un faktus mums nāksies gaidīt, līdz LU Ētikas komisijas pieaicinātie eksperti paziņos savu spriedumu.
Ar cieņu,
| 1. Ieva Asne 2. Kintija Auziņa 3. Sandris Ādminis 4. Edgars Bajaruns 5. Andrejs Balodis 6. Laura Bitiniece 7. Ilze Blūzma 8. Kaspars Bondars 9. Alise Buligina 10. Helmuts Caune | 11. Ieva Cīrule 12. Māra Ezera 13. Klinta Gertnere 14. Līga Greiškane 15. Māra Grīnfelde 16. Anne Grīviņa 17. Igors Gubenko 18. Linda Gūža 19. Reinis Inkēns 20. Ģirts Jankovskis | 21. Dace Jaunupe 22. Kirils Kazakovs 23. Daiga Kažociņa 24. Aleks Knoks 25. Artūrs Kovaļenko 26. Māris Kūlis 27. Marija Leščinska 28. Endijs Libeks 29. Dace Lūse 30. Ginta Mežinska | 31. Dagnija Millere 32. Zane Neimane 33. Elīna Olante 34. Mārtiņš Osis 35. Zane Ozola 36. Linda Rašenbauma 37. Uģis Resnis 38. Ilze Role 39. Evija Sakne 40. Ainārs Sauka | 41. Kate Sprudzāne 42. Anna Strazdiņa 43. Edijs Šauers 44. Elvīra Šimfa 45. Līva Šmaukstele 46. Tanita Tamme 47. Sintija Vecvagare 48. Uldis Vēgners 49. Maija Vēja 50. Renāte Vilnīte | 51. Līva Vītola 52. Laura Voitkēviča 53. Andrejs Vojevoda |
