Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos (Diena, CitaDiena, LNT) aktīvi tika izplatīts vienpusējs un nepatiess viedoklis, ka A. Leimanis esot iestājies tikai par augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanu, kā dēļ VFF filozofijas studiju programmu padome esot pieņēmusi lēmumu par viņa eksmatrikulāciju.
Tomēr tā nav taisnība – A. Leimanis un Gojko grupējums (kurā esot 40 anonīmi biedri), izplatot melus, dezinformāciju un nesaskaņojot savu viedokli ar LU vadību, ir nopietni apmelnojuši LU tēlu sabiedrībā. Izplatot anonīmas vēstules un izaicinoši mētājoties ar franču revolūcijas saukļiem u.c. lozungiem (šeit vietā būtu atcerēties "studentu maiju" 1968. gadā Parīzē), ir ticis būtiski traucēts studiju process, sējot studentu vidū nemieru.
Savā runā VFF Studiju programmu padomē A. Leimanis atsaucies uz ētikas kodeksa 4. punktu (domāts LU Ētikas kodekss), bet savā rīcībā viņš ir pārkāpis citus LU Noteikumu un ētikas kodeksa punktus.
Mūsu rīcībā ir informācija, ka A. Leimanis ir pārkāpis šādus LU Noteikumus:
1. LV Augstākās izglītības likuma 49. pantu (eksmatrikulācija) 4. punkts "par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu augstskolās".
2. LU Nolikumu par Studiju programmām 2.3. punktu, kurā norādīta studiju programmu izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība.
3. Šī paša nolikuma 2.5. punktu par atbildību par studiju programmu saturu un kvalitāti.
4. Šī paša nolikuma 7. punktu "Par grozījumiem studiju programmās": Izmaiņas studiju programmā var ierosināt LU akadēmiskais personāls vai studējošie, tās akceptē studiju programmu padome, bet apstiprina fakultātes Dome.
5. Nolikuma par "Studējošo priekšlikumu un sūdzību iesniegšanas kārtību" 5., 5.1., 5.2. punktus.
6. Šo pašu noteikumu 4.1. punktu "Ar savu rīcību vairot LU prestižu, sekmēt LU mērķu īstenošanu, misijas izpildi, kas noteikta LU Satversmē".
7. Šo pašu noteikumu 4.3. punktu par savstarpējo attiecību kultūru.
Visi minētie punkti esot likuši VFF Filozofijas studiju programmu padomi lūgt VFF dekānu pieņemt lēmumu saskaņā ar LU Iekšējās kārtības nolikuma 7. panta "Par eksmatrikulāciju" apakšpunktu 7.1.4, ka „ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas neļauj turpināt studijas". Līdz ar to esot ticis ierosināts izskatīt jautājumu par Filozofijas bakalaura programmas 2.kursa studenta Armanda Leimaņa eksmatrikulāciju.
Apmērām trīs dienas pēc eksmatrikulācijas lēmuma VFF pienākusi ziņa no LU administratīvā direktora J. Stoņa, ka VFF Filozofijas studiju programmas sēdes lēmumi tiek atcelti, jo, kā izrādījies, VFF Filozofijas studiju programmu padomes priekšsēdētāja E. Freiberga nav nebijusi tiesīga vadīt šo sēdi. Tas LU vadībā secināts, balstoties uz kādu Senāta LU 2009. g. lēmumu par to, ka nevarot vienlaikus ieņemt studiju programmu padomes priekšsēdētājas un domes priekšsēdētājas amatus.
Tas rada jautājumus - kāpēc par šo situāciju [E. Freibergas amatiem] LU nebija iebildumu vairāku gadu garumā? Kāpēc iebildumi radās tikai pēc 3 dienām (nevis uzreiz?) pēc dokumenta iesniegšanas?
Vai neizklausās savādi, ka LU juristi 3 dienas meklēja ieganstu, lai aizstāvētu studentu, kurš rupji ir pārkāpis 7 LU iekšējās kārtības noteikumus. Vai to atkal nosacīti nevar nodēvēt par "spiedienu no augšas"?
Jebkurā gadījumā fakts par studenta A. Leimaņa septiņu LU iekšējo noteikumu pārkāpumu nezaudē savu apsūdzības būtību.
