Pēc izglītības ministres Tatjanas Koķes vārdiem, pastarpinātā veidā izriet, ka pie tā, ka saskaņā ar Pasaules Bankas prasībām augstskolām tiks samazināts finansējums, vainīgi ir arī students Armands Leimanis un LU rektors Mārcis Auziņš:
"Piektdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijai T. Koķe norādīja, ka paši studenti un augstskolu vadītāji un pasniedzēji ir vainojami pie tā, ka Pasaules Banka rosina samazināt līdzekļus augstākajai izglītībai. Tā vietā, lai risinātu problēmas augstskolu iekšienē, diskusija par studiju kvalitāti uzsākta publiskajā telpā, norādot arī uz kļūdām un nepilnībām, un šos paziņojumus dzirdējuši arī PB eksperti un secinājuši, ka līdzekļu izlietojums jāpārskata, Koķes teikto atreferē BNS."(citāts no portāla "IR")
http://www.ir.lv/2010/4/9/kokje-pieljauj-paariet-tikai-uz-maksas-augstaako-izglitiibu
Izņemot par kaislībām ap LU Vēstures un Filozofijas fakultāti, par citiem skandāliem izglītības kvalitātes sakarā pēdējā mēnesī neesam dzirdējuši. Taču zinām, ka netīrās veļas mazgāšanu par izglītības kvalitāti nav radījusi VFF mācībspēku rīcība, bet gan M. Auziņš, kurš vienpersoniski atbalstīja A. Leimaņa nemitīgo demagoģiju presē un portālos. Tagad maz ticams, ka Pasaules Banka mainīs savus ieskatus. Pie tam parādījies fakts, ka LU rektoram M.Auziņam netiek izsniegta pielaide valsts noslēpumam. Arī šis fakts publiskajā telpā tagad ir nodarījis mizlīgu ļaunumu LU imidžam un noteikti nonācis Pasaules Bankas ekspertu rīcībā.
No tā nu secinām, ka pateicoties A. Leimaņa tieksmēm nomelnot masu medijos LU imidžu (nesaskaņojot to ar LU vadību, kas, kā atzina prorektors I. Muižnieks ir "neslavas celšana universitātei"), pārējiem studentiem nāksies nākotnē jostas savilkt vēl ciešāk!
Diskusijā ar M. Kūli rektors M. Auziņš izmeta aforismu (http://www.youtube.com/watch?v=M91LOz3o4NQ): "Nu es domāju, ka tie jaunie cilvēki, kas izvēlās studēt nevis Latvijā, bet braukt ārzemēs ir... braukt studēt uz ārzemēm, ir tie, kas patiesībā ar savu vērtējumu pasaka kā Latvijas sabiedrība, kā Latvijas skolu beidzēji uztver Latvijas augstskolas. Un ja viņi uztver un, ir acīmredzams, ka viņi uztver, ka kvalitāte daudzās, daudzos gadījumos varētu būt augstāka, tad mums ir jāreaģē, mums kaut kas šajā situācijā ir jādara."
Tomēr rektora kungs šķiet apzināti noklusē pašu būtiskāko faktu – Latvijas studenti patiesībā bēg uz ārzemēm LU nenormāli augsto mācību maksu dēļ, kas ir vienas no augstākajām Eiropas savienībā, jo daudz kur ārzemēs augstāko izglītību var iegūt pa velti. Vienu gan rektora kungam varētu ieteikt – lai viņš nokaunās, ka no savas neadekvāti augstās algas vienā mēnesī varētu samaksāt 100 studentiem stipendijas.
piektdiena, 2010. gada 30. aprīlis
otrdiena, 2010. gada 27. aprīlis
M. Auziņa padomniece dezinformē sabiedrību!
Šodien (27.04.2010) rīta avīzē "Neatkarīgā" bija lasāms raksts "No Mārča Auziņa sargā valsts noslēpumu". Tajā M. Auziņa padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos E. Ansonska izsaka hipotēzi - "Varbūt arī tas, ka rektoram pielaide valsts noslēpumam nav nepieciešama darba pienākumu izpildei un būtībā ir formalitāte, bija iemesls, kāpēc to nepiešķīra". Tomēr DP priekšnieka palīdze K. Apse-Krūmiņa Neatkarīgajai saka pilnīgi ko citu - "Auziņa kungs pašlaik ieņem amatu, kas iekļauts LU atsevišķi apstiprinātā amatu sarakstā, kurā norādītie amati ir saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu. Šos amatus turpmāk varēs ieņemt tikai tādas personas, kas atbildīs likumam "Par valsts noslēpumu prasībām".
1. No šī secinam, ka pielaides atteikums nevarētu būt balstīts uz kreatīviem iemesliem (kādus spēj izdomāt tikai sabiedrisko attiecību speciālisti), bet gan, kā jau to LTV1 Panorāmā skaidri pasaka DP - uz vienu no likuma "Par valsts noslēpumu" pantiem. Taču pantu ir ļoti maz... Kurš varētu būt tas ticamākais? Savu iespējamo varinatu mēs jau esam argumentējuši agrāk.
2. Ja M. Auziņš tik "žilbinoši balts kā ar Colgate notīrīts zobs", kāpēc gan rektors nedrīkstētu saņemt pielaidi, pat ja tā LU ikdienā nav nepieciešama?
1. No šī secinam, ka pielaides atteikums nevarētu būt balstīts uz kreatīviem iemesliem (kādus spēj izdomāt tikai sabiedrisko attiecību speciālisti), bet gan, kā jau to LTV1 Panorāmā skaidri pasaka DP - uz vienu no likuma "Par valsts noslēpumu" pantiem. Taču pantu ir ļoti maz... Kurš varētu būt tas ticamākais? Savu iespējamo varinatu mēs jau esam argumentējuši agrāk.
2. Ja M. Auziņš tik "žilbinoši balts kā ar Colgate notīrīts zobs", kāpēc gan rektors nedrīkstētu saņemt pielaidi, pat ja tā LU ikdienā nav nepieciešama?
M. Golubevai traucē "Tikai fakti"
LR Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas locekle Marija Gulubeva, sačivinoties Twitterī ar bēdīgi skandalozo studentu A. Leimani, nosauc patiesību par "izdomājumiem" un izrāda satraukumu, ka Leimanis "Tikai faktus" reklamē savā twītā. Kas tad nu - Marijai kož acīs patiesība???@armn Tiešam nejauks blogs, bet vai ir vērts izplatīt tā blogotāja izdomājumus Twiterī?
1:39 AM Apr 26th via web in reply to armn
#@Beroald @tikafakti par katru rakstu informē visus #filozofija studentus (@). man šķiet, ka tvitteristi spēj novērtēt viņu domas «dziļumu»
2:58 AM Apr 26th via web in reply to Beroald
Foto: no M. Golubevas profila "Draugiem.lv"
M. Auziņš melo visai Latvijai!
Šovakar (26.04.2010.) LTV ziņu raidījumā Panorāma bija skatāma intervija ar LU rektoru Mārci Auziņu sakarā ar vakar izskanējušajām jaunajām ziņām, ka viņam ir liegta pielaide valsts noslēpumam. Demonstrējot nepārspējamu cinismu, acīs skatoties, viņš atļāvās visai Latvijas tautai klaji melot!!!
MELI #1
a. Tāpat kā iepriekš ziņu aģentūrai LETA, arī Panorāmai M. Auziņš pauda savu nostāju, ka viņš NEZINA, kāpēc viņam atteikta pielaide.
b. Tajā pat laikā Panorāma apliecināja, ka LR Drošības policija (DP) ir pārliecināta, ka M. Auziņš zina iemeslu! Tāpat DP atzina, ka lēmuma pamatā ir konkrēts Likuma par valsts drošību pants.
TĀTAD, AUZIŅŠ MELOJA!!!
MELI #2
a. Kā lielu pārsteigumu M. Auziņš atzina, ka DP atsūtijusi neko vairāk kā vien oficiālu vēstuli, no kuras viņš uzzinājis, ka netiek dota pielaide.
b. Taču DP Preses sekretāre Panorāmu iepazīstināja ar procesu, kā tiek izvērtēta pielaides piešķiršana - "Persona aizpilda dažādas anketas un dokumentus, kā arī tiek veiktas pārrunas ar šo personu. Un tad jau DP pieņem lēmumu, atteikt vai neatteikt."
TĀTAD, AUZIŅŠ MELOJA!!!
Panorāma arī piebilda, ka rektors esot bijis ļoti nervozs un par to liecinājusi arī viņa ķermeņa valoda. Ja jau M. Auziņš ir tik nevainīgs - par ko viņam nervozēt?
Diemžēl, jau kārtējo reizi jāsecina, ka meliem īsas kājas!
© Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
Vai tas ir normāli, ka Latvijas Universitātes rektors, augstāko izglītību reprezentējoša persona un viens no lielākajiem reformu ideologiem, klaji melo televīzijā? Vai šāds rektors ir labs stimuls jauniešiem stāties LU? Vai šāds rektors rada labu iespaidu ārvalstu ekspertiem par LU? Patiešām - Kas notiek Latvijā?
P.S. Tātad vakardienas ierakstā, kur rakstām - iespējams, M. Auziņš melo, šo "iespējams" varam noņemt. Meli ir pierādījušies! Atliek vien no uz dažiem uz pirkstiem saskaitāmiem punktiem izsecināt, uz kura punkta pamata viņam ir atteikta pielaide.
P.S.2. Drīz pēc Panorāmas, portālā Diena parādījās M. Auziņam veltīts, tendenciozs aizstāvības raksts un miniet 1x - kas ir raksta autore? Pareizi - Vita Dreijere! Tā pati, kas jau sen uzkrītoši lobē rekora un "viņa draugu" intereses laikrakstā Diena.
svētdiena, 2010. gada 25. aprīlis
LU rektoram M. Auziņam atteikta pielaide valsts noslēpumam!
M. Auziņš (no labās) neizsakāmā lepnumā par ievēlēšanu LU rektora amatā un neizrādot
nekādu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus par savu, iespējams, netīro pagātni.
© Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
Aģentūra LETA 25. aprīlī ziņo par šokējošu jaunumu, ka LU rektoram Mārcim Auziņam atteikta pielaide valsts noslēpumam sakarā ar Policijas akadēmijas pievienošanu LU, kas, iespējams, prasa pieeju valsts noslēpumam:
http://www.leta.lv/fnews.php?id=D65B793C-5457-48C0-93D4-2B279E289407
M. Auziņš, komentējot šo faktu, atzinis, ka viņam neesot zināmi iemesli pielaides atteikšanai un solīja, ka vērsīsies Satversmes aizsardzības birojā (SAB), lūdzot šo lēmumu pārskatīt.
Tomēr liekas ļoti savādi, kā viņš šo iemeslu varētu nezināt (turklāt, par ko tad viņš taisnosies SAB?), jo vienkāršotā veidā izanalizējot kvintesenci likuma "Par valsts noslēpumu" (http://www.likumi.lv/doc.php?id=41058) 9. pantā, redzam, ka pielaide nevar tik piešķirta personai:
1. kas nav rīcībspējīga un ir jaunāka par 18 gadiem (tomēr ar neapbruņotu aci izskatās, ka M. Auziņš ir vecāks par 18 gadiem, kā arī visnotaļ veiksmīgi rada iespaidu, ka ir rīcībspējīgs)
2. kas nav Latvijas pilsonis (neesam droši, bet, piemēram, pēc Pakistānas pilsoņa neizskatās)
3. kas atteikusies no LR pilsonības (diezin vai...)
4. kura saukta pie kriminālatbildības (nav gan nekas tāds par Auziņu dzirdēts, bet varbūt tomēr kādreiz ir paslīdējusi "kāja"?)
5. kura ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā vai ar gara slimību (labs jautājums – tā uzskatāmi redzams jau nav, kaut gan Die's zina, ar ko viņš viens pats nodarbojas savā kabinetā!)
6. kura ir vai ir bijusi PSRS drošības dienesta (VDK) u.c. darbinieks vai ziņotājs ("Tikai fakti" negrib būt pretenciozi, tomēr visi iepriekšminētie likuma panti šķiet pārāk nereāli, kā arī ja M. Auziņa pūrā būtu kāda krimināllieta, tas visticamāk jau sen būtu atklājies vai izskanējis aizkulisēs, jo krimināllietas nav nekāds valsts noslēpums un par tām parasti zina daudzi. Taču čekas maisu lieta pēc būtības ir daudz "jūtīgāka", to principā zina tikai bijušais aģents pats un drošības iestādes, un kamēr nav darīšana ar lietām, kas pieprasa "tīru pagātni", šādu faktu neviena trešā persona, protams, uzzināt nevar. Tāpēc izsakām pieņēmumu, ka iespējams, šis pēdējais varinats, proti, ka M. Auziņš ir bijis VDK darbinieks vai ziņotājs - ir visticamākais! Ja jau cienījamajam rektora kungam ir tik grūti iedomāties, par ko viņam varētu būt atteikta pielaide, tad varbūt viņš varētu lūgt LU Ētikas komisijai izskatīt šo jautājumu, kā arī sastādīt ekspertu komisiju, kas palīdzētu viņam atsvaidzināt atmiņu? Un jādomā, ka izsakot šādu skaļu iespējamību, mēs tikai turpinām šībrīža labākās LU tradīcijas (ko tik cītīgi atbalsta LU vadība) - kur jebkurš jebkuram var publiski veltīt aizdomu pilnus epitetus.)
Tāpat, ļoti iespējams, ka Auziņš melo visiem - valstij, presei, saviem studentiem un kolēģiem LETAS ziņās teikdams, ka pats nezina, kāpēc saņēmis pielaides atteikumu. Kā viņš to varētu nezināt, ja izvēle starp likumā aprakstītajiem gadījumiem ir tik maza?
Tagad vien varam minēt, vai visas ĀRKĀRTĪGI dīvainās un neargumentētās Auziņa pēdējā laika izdarības nemet ēnu uz viņu pašu, uz LU, kā arī uz M. Auziņa nemitīgi piesauktajām reformām?
Vai neizskatās ļoti aizdomīgi, ka rektors:
1. kuram, iespējams, ir ļoti netīra pagātne, izsaka pārmetumus par profesoru plaģiātiem (ja uzskatāmi ir redzams, ka nekādu plaģiātu nav?)
2. vienpersoniski liek šo sakonstruēto "plaģiātu lietu" izskatīt LU Akadēmiskās ētikas komisijai, balstoties uz portālā Satori.lv 2. martā publicēto anonīmu vēstuli. Tajā pat laikā LU Akadēmiskās ētikas komisijas izvēlētā ekspertu komisija un tās spriedumi tiek turēti slepenībā, neiepazīstinot ar to apsūdzētos un neļaujot viņiem kontaktēties ar ekspertu komisiju!
3. vienpersoniski aizstāv studentu (A. Leimani), kas tendenciozi pārkāpj LU iekšējos kārtības noteikumus un bez jebkādiem pierādījumiem izplata masu medijos klajus melus par LU un tās pasniedzējiem, tādējādi nodarot nopietnu kaitējumu LU tēlam?
4. atraida 53 (!!!) LU VFF studentu iesniegumu, kuri nepiekrīt A. Leimaņa un pāris viņa domubiedru sūdzībām?
5. liek savai administrācijai sameklēt iemeslu kā atcelt LU VFF Filozofijas studiju programmas padomes (FSPP) ierosinājumu par A. Leimaņa eksmatrikulāciju, kura ir balstīta uz daudziem LU Noteikumu pārkāpumiem! Un pēc vairākām dienām tiek arī sameklēts - prof. Elga Freiberga neesot tiesīga savienot divus amatus, kaut gan iepriekš pret to iebildumu nebija.
6. nereaģē uz pasniedzēja J. Šķiltera veikto protokola viltošanas gadījumu ERASMUS konkursa sakarā. Tā vietā vienpersoniski uzdod izveidot neadekvātu komisiju no vēsturniekiem un (1!) filozofa, kas no jauna, nu jau trešo reizi izvērtē filozofijas studentus (pretendentus uz ERASMUS). Šķiet, ka iepriekš jau ir nokārtots, ka A. Leimanim jābūt iekļautam ERASMUS sarakstā. Tā tas trešajā reizē arī notiek.
7. Publiski sociālajā tīklā Twitter sačivinās ar zinātnē maznozīmīgām personām. Par daļu no šīm personām ir / ir bijušas ierosinātas krimināllietas.
8. Turpat Twitterī sačivinās ar studentu (A. Šlosbergu), kas par nenokārtotiem parādiem eksmatrikulēts no paša vadītās universitātes!
9. Izdara spiedienu uz VFF Filozofijas studiju programmu un pasniedzējiem, izdodot rīkojumu, ka šī programma ir īpaši slikta, un tā jākontrolē trim viņa paša izvēlētiem cilvēkiem! Izsauc Tallinas universitātes rektoru, pieaicina Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru un E. Apsalonu, kas sevi uzdod par Kultūras akadēmijā ievēlētu asociēto profesoru filozofijā (kaut gan ir dzirdēts, ka viņš neesot ievēlēts likumīgi). Īsta pamatojuma par šīs programmas "ārkārtīgi zemo kvalitāti" nav, taču tas tiek balstīts uz A. Leimaņa, S. Cānes un citu domubiedru sūdzībām. Kontroles rezultāti tiks apkopoti 7. maijā, kas pārāk aizdomīgi sakrīt ar A. Leimaņa izvēlēto datumu, kurā viņš jau sen grasās izvērst savas apsūdzības.
Kārtējo reizi jāsecina, ka visi šie fakti dara milzīgu kaunu Latvijas universitātes rektoram Mārcim Auziņam, kā arī universitātes tēlam kopumā un liecina par spiediena taktikas lietošanu un tendenciozitāti attiecībā pret filozofiem, vēsturniekiem un visu humanitāro nozari kopumā. Kā jau iepriekšējos ierakstos tika minēts – šis patiešām ir pirmais LU rektors atjaunotās LR vēsturē, kas publiskajā telpā ir izcēlies ar tik daudzām apšaubāmām darbībām, kontaktējies ar vēl apšaubāmākiem cilvēkiem un, ja tiešām ir bijis VDK aģents, tad tas nopietni liek apšaubīt viņa tagadējo godaprātu un sirdsapziņu! Taču šī ļoti uzskatāmā savu interešu lobēšana, "savu cilvēku" bīdīšana, totalitāri vienpersonisku, neargumentētu lēmumu pieņemšana tiešām izskatās pēc tām metodēm, ko kādreiz piekopa Valsts drošības komiteja (VDK)!
Retorisks jautājums - vai visi šie fakti dara godu mūsu Latvijas universitātei un augstākajai izglītībai? Vai šāds, iespējams, sasmērējies cilvēks var vadīt LU un runāt par augstām ētikas normām? Vai šāds cilvēks var darboties Valsts Prezidenta un Stratēģiskās analīzes komisijā un spriest par valsts attīstību?
Vai tiešām tas viss neliecina par "braukšanu auzās"?
svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis
I. Kanta tekstu tulkojumu salīdzinājumi un skaidrojumi
A. Rolava un I. Šuvajeva I. Kanta tulkojumu salīdzinājums (pēc P. Bankovska izvēlēta fragmenta) ar četru dažādu autoru tulkojumiem angļu valodā - rezultātā redzam, ka, piemēram, I. Šuvajeva tulkojums no A. Rolava atšķiras daudz vairāk, nekā angļu valodas tulkojumi savā starpā:
Uzklikšķiniet uz attēla, lai apskatītu to pilnā izmērā
Paldies visiem daudzajiem interesentiem (~600 apmeklējumi dienā), kas aplūko mūsu lapu, kā arī tiem, kas ir iesūtījuši jaunus materiālus un 'pavedienus' - diemžēl, darba netrūkst un strādājam pie jaunu faktu publiskošanas.
Šodien piedāvājam interesantus I. Kanta tekstu tulkojumu salīdzinājumus un skaidrojumus.
R. Kūļa un A. Rolava I. Kanta tulkojumu fragmenta salīdzinājums: Kanta tulkojuma salidzinajums.pdf
fragments no pieminētā pdf faila:
Uzklikšķiniet uz attēla, lai apskatītu to pilnā izmērā
Paldies visiem daudzajiem interesentiem (~600 apmeklējumi dienā), kas aplūko mūsu lapu, kā arī tiem, kas ir iesūtījuši jaunus materiālus un 'pavedienus' - diemžēl, darba netrūkst un strādājam pie jaunu faktu publiskošanas.
Šodien piedāvājam interesantus I. Kanta tekstu tulkojumu salīdzinājumus un skaidrojumus.
R. Kūļa un A. Rolava I. Kanta tulkojumu fragmenta salīdzinājums: Kanta tulkojuma salidzinajums.pdf
fragments no pieminētā pdf faila:
piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis
M. Auziņš zināja, ka tiek gatavota Gojko revolucionārā vēstule
@mauzins un citi draugi portālā Twitter:
twitter.com/armn - Armands Leimanis, VFF filozofijas nodaļas 2. kursa students, kļuvis "ievērojams" ar nepierādītu apmelojumu izplatīšanu un pašlaik esot ieguvis LU rektora Mārča Auziņa nedalītu aizsardzību par visām savām rīcībām.
twitter.com/bankovskis - Pauls Bankovskis, kādreizējais filozofijas students, beidzis tikai bakalaurus, tagad sevi dēvē par rakstnieku. Publicējot 2 nelielus rakstus (žurnālā Rigas Laiks un portālā Satori.lv, - LNT tos nosauc par "rūpīgu darba analīzi"), viņš ir pirmais, kas izsaka iespējamību par Kanta tulkojumu „plaģiātu”.
Lai gan varētu pārmest tiešas saistības trūkumu, tomēr interesanti, ka pret Paula Bankovska brāli Pēteri Bankovski 2004. g. tika uzsākta KNAB izmeklēšana par "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā":
2008. g. P. Bankovskis tika iesaistīts skandālā par privātām finansu mahinācijām Latvijas Kultūras fondā:
twitter.com/beroald - Marija Golubeva, PROVIDUS pētniece. Pēc neoficiālas informācijas, kopā ar Robertu Ķīli ir personas, kam ir liela ietekme uz rektoru Mārci Auziņu. Šie cilvēki ir cieši saistīti arī LR Stratēģiskās Analīzes Komisijā (http://www.saki.lv/par-sak; kurā daudzu rakstu autors ir P. Bankovskis) un kuras priekšsēdētājs ir Roberts Ķīlis. M. Golubeva vienpusīgi un ļoti aktīvi un iestājas par "augstākās izglītības reformām", īpaši viņai nepatīk humanitārās zinātnes.
Pieminētais R. Ķīlis ir viens no "Ideju foruma" dibinātājiem, kura paspārnē tika izveidota "e-bibliotēka", kuras darbībā tika pārkāpti autortiesību noteikumi, kā rezultātā tās serverus arestēja ekonomikas policija:
twitter.com/strenga - Gustavs Strenga, kādreizējais vēsturnieku students, starp vēsturniekiem tiekot zemu vērtēts akadēmiskajā jomā, taču izceļoties ar ambiciozām atziņām vēstures jomās. Nav tieši saistīts ar LU.
twitter.com/rolsteins - Kaspars Rolšteins, kādreizējais LU filozofijas students, vēlāk kļuvis pazīstams kā viens no Tautas Partijas "pozitīvisma kampaņas" autoriem. Savā Twitter kontā izceļas ar „ģeniālu”, filozofijas jomā nepiepildītu kreativitāti. 2006.g. iesākts kriminālprocess par SIA "PR Laboratorija" un tās rīkotājdirektora Kaspara Rolšteina iespējamām nelikumīgām darbībām:
Kaspars Rolšteins ir tuvu stāvoša persona savulaik par "asiņaino punduri" dēvētajam Jurģim Liepniekam (kurš savulaik arī bijis filozofijas students LU, studijas agri pametis) un kurš ir viens no apsūdzētajiem 2007. gadā iesāktās digitālās televīzijas krimināllietā:
twitter.com/ilmars_slapins - Ilmārs Šlāpins, kādreizējais LU filozofijas students , Tautas partijas rupors un savulaik tās pārstāvis LR Radio un TV padomē, esot "slavens" ar to, ka esot rediģējis A. Leimaņa (Gojko) vēstuli un vēlāk to "it kā" nesaskaņojot ar Armandu Leimani, publicējis portālā Satori.lv (tā A. Leimanis apgalvoja LU VFF Studiju programmas padomes sēdē savā aizstāvības runā, kuru nolasīja no lapas).
twitter.com/aristos - Artis Šlosbergs, savulaik mācījies LU VFF, par nesekmību un nenokārtotiem parādiem esot ticis atskaitīts no LU. Neskatoties uz to, kļuvis par rektora M.Auziņa Twitter domubiedru.
twitter.com/Vita_Dreijere - Vita Dreijere, laikraksta "Diena" žurnāliste, kas aktīvi publicē M. Auziņam un apmelotājiem vienpusīgi glaimojošus rakstus.
twitter.com/mauzins - LU rektors Mārcis Auziņš. Pirmais rektors LU vēsturē, kurš kā valsts amatpersona un augstāko izglītību reprezentējoša persona publiski, reizēm izmantojot neformālu leksiku, aktīvi sačivinās ar personām (arī vairākām iepriekšminētajām), kas:
1. saistītas ar nepierādītu apmelojumu izplatīšanu "plaģiātu" skandāla sakarā un neslavas celšanu par Latvijas Universitāti;
2. ar personām, kas nestrādā LU, nav rektora līmenim nozīmīgas un nav neko ievērojamu paveikušas Latvijas akadēmiskajā vidē;
3. ar personām, kas savulaik izslēgtas no Latvijas Universitātes (piemēram, A. Šlosbergs).
Visu iepriekšminēto personu sarakste Twitter u.c. internetā pierāda, ka tās ir cieši savstarpēji pazīstamas.
Sarakste Twitter pierāda, ka M. Auziņš ir personīgi atbildējis A. Šlosbergam, M. Golubevai, P. Bankovskim, V. Dreijerei un G. Strengam, kā arī minējis I. Šlāpinu (# Domāju, ka The Metropolitan Museum of Art Āzijas mākslas kolekcija un īpaši tās budistu daļa varētu teicami ilustrēt Ilmāra Šļāpina lekciju 5:27 PM Mar 11th via web)
Abonēt:
Ziņas (Atom)